Rimi

Sanita Mitenberga

Zīdainis pieņemas svarā. Kad varam būt mierīgi un kad tomēr jāceļ trauksme?

4. janvāris, 2019

Kad mazulis piedzimst, bieži pirmais, ko jaunie vecāki paziņo saviem radiem un draugiem, ir bērna dzimums, svars un augums. Tie ir arī pirmie parametri, ko ārsti ieraksta bērna veselības kartē. Kāpēc šie rādītāji ir tik nozīmīgi?

Kāpēc arī vēlāk svarīgi sekot bērna augšanas dinamikai, stāsta pediatre, “Rimi bērniem” eksperte Sanita Mitenberga.
 

Svarīgie rādītāji
Augums, ķermeņa masa un pat galvas un krūšu apkārtmērs – tie ir galvenie rādītāji, pēc kuriem ārsts novērtē jaundzimušā fizisko attīstību. Neliels vai gluži pretēji – liels svars, tāpat arī galvas un krūšu proporcija ir svarīgi lielumi, kas palīdz pediatram vai ģimenes ārstam uzraudzīt bērna veselības stāvokli, sniegt padomus par barošanu, ārstēšanu vai nosūtīt uz papildu izmeklējumiem.

Jaundzimušā normas rādītāji ir šādi:
• augums: 46­–56 centimetri;
• svars: 2600–4000 grami;
• galvas apkārtmērs: 34–36 centimetri;
• krūšu apkārtmērs: 32–34 centimetri.

Tas, kāds būs mazuļa svara un garuma pieaugums, atkarīgs no iedzimtības, no viņa uztura un vispārējās dzīves kvalitātes. Iedzimtība lielā mērā ietekmē bērna augšanu. Ja mamma un tētis ir gara auguma, visticamāk, arī viņu atvase tāda būs. Taču svarīga loma bērna svara pieaugumā ir tieši uzturvielu kvalitātei – ja mazulis pienācīgi ēdīs, arī svara palielināšanās būs laba. Normālu augšanu un svara pieaugumu veicina arī labi dzīves apstākļi, pastaigas svaigā gaisā, kā arī emocionālais kontakts – bērna samīļošana, rotaļāšanās ar viņu. 

Normālu augšanu un svara pieaugumu veicina arī labi dzīves apstākļi, pastaigas svaigā gaisā, kā arī emocionālais kontakts – bērna samīļošana, rotaļāšanās ar viņu. 


Fizioloģiskais svara zudums
Pirmajās 3–4 dienās pēc dzemdībām jaundzimušais zaudē daļu svara – līdz 10%. Tas ir normāli, un vecākiem par to nebūtu jāuztraucas. To sauc par fizioloģisku svara zudumu. Tas galvenokārt saistīts ar nelielo mātes piena daudzumu pirmajās dienās pēc dzemdībām. Taču apmēram 4.–5. dienā pēc nākšanas pasaulē mazulis sāk pieņemties svarā un desmitajā dienā jau sver tikpat daudz, cik piedzimstot.  
Ja bērns zaudē vairāk svara vai ilgu laiku nevar atgūt zaudētos gramus, tas var norādīt uz infekciju vai iedzimtu patoloģiju.


Svara pieauguma dinamika
Pirmajos mēnešos mazulis pieņemas svarā strauji, vidēji 800 gramu mēnesī, tomēr svara pieaugums notiek individuāli. Ārsts veido speciālu grafisku augšanas līkni, kurā atzīmē visus mērījumus un kas palīdz izvērtēt, vai svara pieaugums ir pietiekams. 
Otrajā dzīves pusgadā mazulis pieņemas svarā mazāk, vidēji 300–500 gramu mēnesī. Var būt brīži, kad mazais nepieņemas svarā, bet izaug vairākus centimetrus garumā, un tas ir normāli. Bērnam augot, viņš kļūst aktīvāks – rāpo, sēž un tad jau sāk staigāt, tāpēc svara pieaugums vairs nav tik liels.  
Bērna ķermeņa masa no dzimšanas brīža parasti divkāršojas ap 4–4,5 mēnešu vecumu, bet trīskāršojas, mazulim sasniedzot gada vecumu. Savukārt augumā bērns izstiepjas gandrīz uz pusi garāks. Pirmo divu mēnešu laikā mazulis izaug vidēji par 2,5 centimetriem mēnesī. Vēlāk augšana samazinās, un desmit mēnešu vecumā bērns mēneša laikā izaug tikai apmēram par vienu centimetru.


Pirmajā gadā mazulis aug visstraujāk
Visstraujākais augšanas periods ir pirmais dzīves gads, kad mazulis izaug pat par 23–28 centimetriem. Arī pieņemšanās svarā ir viens no vissvarīgākajiem zīdaiņa veselības rādītājiem. Tāpēc svara pieaugumam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība bērna pirmajā gadā. 
Daži vecāki ir gatavi svērt mazuli katru dienu vai pat pēc katras barošanas. Bet tas nav nepieciešams, jo bērna svars palielinās nevienmērīgi. Nav tādu rādītāju, par cik gramiem mazulim jāpieņemas katru dienu. Ar laiku jaunās māmiņas pamanīs, ka bērna augšanā ir periodi, kad svars ir stabils, tad nedaudz palielinās, bet tad pēkšņi notiek straujš svara kāpums. 
Ja vecāki vēlas kontrolēt bērna svaru, labāk to darīt vienu reizi nedēļā, vienā laikā, un vislabāk mazuli svērt bez apģērba. Uzmanība jāpievērš arī pašiem svariem – tiem vajadzētu būt novietotiem uz stabilas virsmas. Tomēr vislabāk bērnu svērt un mērīt pie pediatra vai ģimenes ārsta, kur svari ir kalibrēti un atbilst visiem standarta rādītājiem. 

Visstraujākais augšanas periods ir pirmais dzīves gads, kad mazulis izaug pat par 23–28 centimetriem. Arī pieņemšanās svarā ir viens no vissvarīgākajiem zīdaiņa veselības rādītājiem. 

Bērnus nevajag salīdzināt
Bieži arī vecvecākus satrauc mazbērna svars, un nereti tiek salīdzināti radinieku bērni vai brāļi un māsas. Bet to nevajadzētu darīt, jo katrs mazulis ir citāds.
Mūsdienās arvien vairāk bērnu ir liekais svars. Visbiežāk tas sastopams zīdaiņiem, kas baroti ar adaptētiem maisījumiem. Piemēram, daži vecāki, rūpējoties, lai bērns būtu paēdis labāk, adaptēto maisījumu sagatavo nevis tā, kā teikts pamācībā, bet padara koncentrētāku vai arī palielina barošanas reizes dienā. Rezultātā zīdaiņiem veidojas liekais svars, kas ietekmē arī viņu attīstību. Pārbaroti bērni sāk vēlāk velties, rāpot, staigāt, kā arī biežāk slimo un ir pakļauti alerģisko slimību riskam.
Ir svarīgi ievērot bērna ēšanas režīmu un skaitu, piebarojuma apjomu, uzturā lietot dārzeņus, augļus, putras. Nepieciešams ar mazo vingrot. Bet, ja bērna svara pieaugums ir neliels, to nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo tas var būt kā simptoms kādai iedzimtai slimībai.
Ar krūti barotu mazuļu svara pieaugums var būt lēcienveidīgs. Bet, ja svars ilgāku laiku nepalielinās vai pieaugums ir neliels, iespējams, nepieciešams agrāk uzsākt piebarošanu, kā arī ģimenes ārstam jāizslēdz organisku slimību varbūtība.
 

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login