Rimi

Sanita Mitenberga

Pavasara nogurums bērnam. Ko darīt?

Bieži dzirdēts par pavasara nogurumu pieaugušajiem – ziemas izskaņā, beidzoties vitamīnu rezervēm organismā, jūtamies noguruši un izsīkuši. Vai arī bērniem var novērot pavasara nogurumu un ko darīt, ja šķiet, ka bērns ilgstoši ir saguris, stāsta Rimi Bērniem eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

Novērojams pusaudžiem un bērniem no 5 gadu vecuma
Parasti bērniem līdz 4,5 gadu vecumam pavasara noguruma nav – mazi bērni visbiežāk ir enerģijas pilni. Pirmās pavasara noguruma pazīmes var novērot bērniem ap 5 gadu vecumu – tas ir laiks, kad visbiežāk viņiem parādās slodze papildus bērnudārzam, šis ir laiks, kad daudzi bērni sāk apmeklēt dažādas nodarbības. Jāņem vērā, ka mazam bērnam arī papildu 40 minūšu nodarbība un došanās uz to prasa daudz enerģijas – pats ceļš, sastrēgumi, ģērbšanās un uzmanības noturēšana nodarbībā prasa lielu koncentrēšanos.

Savukārt skolas vecuma bērniem daudz enerģijas prasa straujā augšana. Skolēniem nogurumu rada gan augšana un mācību slodze skolā, gan tas, ka šajā vecumā mazāk laika sāk pavadīt laukā, svaigā gaisā.

Vai tas tiešām ir pavasara nogurums?
Mazākiem bērniem viena no pavasara noguruma izpausmēm ir nevēlēšanās spēlēties. Kopumā par pavasara nogurumu varētu liecināt apetītes mazināšanās, galvassāpes, miega traucējumi, sejas bālums, apātija.

Ja bērnam ārsts ir diagnosticējis pavasara nogurumu, visticamāk, būs jāievēro vairāki kompleksi pasākumi pašsajūtas uzlabošanai un enerģijas atjaunošanai

Tomēr vecākiem nevajadzētu pašiem noteikt diagnozi savai atvasei – ar minētajām sūdzībām ir jādodas pie ģimenes ārsta. Ārsts, uzklausot vecāku un pacienta sūdzības, nosūtīs bērnu uz asins analīzēm vai citiem papildu izmeklējumiem, lai izslēgtu kādu slimību. Tāpat noteikti ārstam ir jāpastāsta par bērna dzīvesveidu un ēšanas paradumiem. Balstoties uz anamnēzi un izmeklējumu rezultātiem, ārsts izlems par profilaktisko ārstēšanu.

Profilakse – dzīvesveida izmaiņas
Ja bērnam ārsts ir diagnosticējis pavasara nogurumu, visticamāk, būs jāievēro vairāki kompleksi pasākumi pašsajūtas uzlabošanai un enerģijas atjaunošanai. Visi paņēmieni ir vienlīdz svarīgi, un vislabākos rezultātus būs iespējams sasniegt, ja uzlabojumi tiks veikti vairākās jomās. Pamatā profilakse nebūs kampaņveidīgas aktivitātes, bet gan dzīvesveida izmaiņas ilgtermiņā.

Regulāras un sabalansētas ēdienreizes
Viens no pamata stūrakmeņiem, kā uzlabot bērna pašsajūtu, ir veselīga uztura ievērošana. Vecāki nereti piemirst, ka veselīgs uzturs nozīmē regulāras maltītes. Bērnam dienā būtu jābūt trim ēdienreizēm un divām uzkodām. Ja bērns ēd pārāk reti un neregulāri, organismā krītas cukura līmenis, kas rada vājumu, galvas reiboņus, pēkšņu svīšanu. Tāpēc regulāras maltītes ir svarīgas, tās nodrošina optimālu cukura līmeni bērna asinīs, kas dod enerģiju visas dienas garumā. Īpaši būtiski tas ir, ja bērna dienas grafiks ir noslogots.

Ja šķidrums tiek uzņemts par maz, asinis kļūst pārāk biezas, tā kļūstot par labvēlīgu vidi baciļiem, un var sākties iekaisuma procesi

Sevišķi svarīgi ir neizlaist brokastis. Ārste piebilst – ja bērns ir tāds, kas daudz ko neēd, un viņam daudz kas negaršo, ir vērts samazināt saldumu lietošanu uzturā. Praksē novērots, ka, samazinot saldumu patēriņu, palielinās ēstgriba un ar laiku, ēdot pilnvērtīgi, saldumu vairs tik daudz neprasās. Īpaši jāpārskata saldināto piena produktu lietošana. 

Pietiekama šķidruma uzņemšana
Lai arī daudziem bērniem, īpaši slimošanas laikā, ir grūtības uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, ārste ir pārliecināta, ka tas ir viens no pamata stūrakmeņiem labas pašsajūtas saglabāšanā. Ārste to pamato – ja šķidrums tiek uzņemts par maz, asinis kļūst pārāk biezas, tā kļūstot par labvēlīgu vidi baciļiem, un var sākties iekaisuma procesi. Ūdens dzeršana ir jāiemāca bērniem no mazotnes, bet sulas ir jāatstāj svētku reizēm. Cik daudz ūdens katram bērnam ir jāizdzer, konsultēs ārsts, vadoties pēc pacienta vecuma un svara.

Lai izvairītos no miega traucējumiem, ārste iesaka vismaz 30 minūtes pirms miega neizmantot dažādus ekrānus – telefona, datora, televizora

Kvalitatīvs un pietiekams miegs
Lai izvairītos no miega traucējumiem, ārste iesaka vismaz 30 minūtes pirms miega neizmantot dažādus ekrānus – telefona, datora, televizora. Tāpat ļoti būtiski ir laikus doties pie miera, lai nodrošinātu organismam kvalitatīvu atpūtu.

Kustības un svaigs gaiss
Kustības svaigā gaisā ne tikai veicinās miega kvalitāti, bet arī uzlabos vispārējo pašsajūtu un organisma spēju pretoties dažādām infekcijām. Ja bērns iepriekš nav bijis aktīvā dzīvesveida piekritējs, ir jāsāk ar nelielu pastaigu, katru dienu to pagarinot par 10 minūtēm. Optimāli būtu laukā svaigā gaisā pavadīt vismaz 1,5 stundu ik dienu.

Papildu vitamīni
Lai organisms atjaunotos, ārsts, balstoties uz veiktajiem izmeklējumiem, var lemt par labu dažādu vitamīnu un minerālvielu lietošanai. Visbiežāk tiek ieteikti D vitamīns (imunitātei), C vitamīns (palielina organisma pretošanās spēju dažādām infekcijām) un magnija un B grupas vitamīnu komplekss (mazina miega traucējumus un noguruma sajūtu). Tāpat organismam par labu nāks dažādu smūtiju, saldēto ogu, svaigo zaļumu lietošana uzturā. Ir pēdējais laiks notiesāt saldētavās glabātos svaigumus un laiks audzēt jaunus.

16. aprīlis, 2020

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login