Rimi

Sanita Mitenberga

Mātes piens: gadījumi, kad mazulim nepieciešams mātes piena aizstājējs

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas paredz, ka mazulis ekskluzīvi jāzīda (tikai ar mātes pienu) līdz sešu mēnešu vecumam un zīdīšanu vēlams turpināt līdz divu gadu vecumam un pat ilgāk.

Tāpēc ārsti un zīdīšanas speciālisti iesaka bērnu likt pie krūts jau pirmajā dzīves stundā un darīt to tik bieži, cik mazulis prasa, – to sauc par zīdīšanu pēc pieprasījuma. Ja māmiņa kādu apsvērumu dēļ nespēj zīdīt – vai tas ir viņas pašas, vai bērna veselības dēļ –, tad mākslīgais piena maisījums ir labākā alternatīva mazulim salīdzinājumā ar jebkuru mājas apstākļos pagatavotu produktu.

Piens pirmās dienas pēc dzemdībām

Parasti pirmās divas dienas pēc dzemdībām bērns nav jāpiebaro, jo šajā laikā mammai ir tikai pirmpiens – biezs, dzeltens šķidrums. Tas mazulim nepieciešams nevis, lai paēstu, bet gan – lai sagatavotu viņa gremošanas sistēmu ēšanas procesam, palīdzētu tikt galā ar jaundzimušā vēdera izeju, kā arī saņemtu imūnvielas. Trešajā dienā mammai „atnāk” piens, un tad zīdainis ir gatavs uzņemt barību. Ja mammai piens vēl nav „atnācis” (tas var aizkavēties piecas un pat septiņas dienas), dzemdību nama bērnu ārsts var ieteikt dot mazulim piena maisījumu, taču ar nosacījumu, ka viņam joprojām tiek piedāvāta arī krūts. Kad piens sāk veidoties, no maisījuma jāatsakās.

Svara pieaugums mazulim

Zināms, ka par veselīga bērna attīstību liecina viņa svara pieaugums, kam mēnesī vajadzētu būt, sākot no 600 gramiem. Ja tas ir mazāks, būtu jāizvērtē zīdīšanas efektivitāte. Ja mātes piena patiešām pietrūkst, bērna ārsts var ieteikt zīdaini piebarot (taču ne pilnībā aizvietot mātes pienu) ar piena maisījumu.

Iemesli, kas vēl var būt par šķērsli zīdīšanai

Ir statistikas dati, kas rāda, ka aptuveni 5% jauno mammu nav piena vai tā nav pietiekami. Viens no iemesliem var būt hormonālās sistēmas problēmas, jo par piena veidošanos atbild hormoni prolaktīns un oksitocīns, kas stimulē un uztur laktāciju. Ja kāds no hormoniem kāda iemesla dēļ „streiko”, laktācija var būt sarežģīta. Daudz biežāk problēmas ar laktāciju rodas psiholoģisku un emocionālu iemeslu dēļ, kad jaunajai māmiņai ir bailes, neziņa, satraukums vai arī nepietiekamas zināšanas – nav skaidrs, kā turēt mazuli zīdīšanas laikā, lai viņš pareizi satvertu krūtsgalu, vai arī netiek ievērots tāds zīdīšanas režīms, kāds mazajam būtu piemērots. 

Ja bērns pie krūts raud un arī pēc ēšanas joprojām ir nemierīgs, tas vecākiem liek domāt, ka viņš nav pietiekami paēdis un mammai laikam nepietiek piena. Taču mazais var būt nemierīgs citu iemeslu dēļ (sāp vēders, galva, kaut kas traucē zīst u.tml.). Diemžēl mammas nereti padodas, zaudē pacietību, un, atmetot ar roku krūts zīdīšanai, mazajam tiek iemācīts ēst no pudelītes mākslīgo piena maisījumu. Rīcība nav nosodāma, jo svarīga taču ir gan mazuļa, gan mātes labsajūta. Taču, pirms mamma nonāk pie lēmuma dot bērnam mātes piena aizstājēju, vajadzētu uzdot sev jautājumus: vai darīju visu iespējamo, lai varētu turpināt mazuļa zīdīšanu ar krūti; vai vērsos pēc palīdzības pie sava partnera, bērna ārsta vai zīdīšanas konsultanta? Ja atbildes ir pārliecinošs „jā”, tomēr nav izdevies mazo zīdīt tā, lai viņš un arī pati justos labi, tad, iespējams, piena maisījuma piedāvāšana tiešām ir labākais risinājums.

26. maijs, 2020

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login