Rimi

Sanita Mitenberga

Ko tas nozīmē – bieži slimojošs zīdainis

8. novembris, 2019

Uzskata, ka bērni līdz gada vecumam var slimot 4–5 reizes gadā. Savukārt vecāki bērni, kuri sāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes, var slimot pat 11–12 reizes gadā. Galvenais, lai šīs slimošanas norit viegli, bez antibiotiku lietošanas un komplikācijām.

Rimi Bērniem eksperte, ārste pediatre Sanita Mitenberga, sagaidot auksto sezonu, kad mazuļi slimo biežāk nekā vasarā, stāsta par to, kas ietekmē zīdaiņa veselību.

Viss sākas ar imūnsistēmu
Bērns piedzimst ar nenobriedušu imūnsistēmu. Pirmajos dzīves gados tā tiek pilnveidota, tā izstrādā aizsardzības sistēmu pret dažādiem biežāk sastopamajiem vīrusiem, iemācās tikt galā ar baktērijām un sēnītēm. Lai imūnā sistēma to apgūtu, tai ik dienu ir jāsaskaras ar cilvēkiem, kas pārnēsā baktērijas un vīrusus, jāiemācās tikt galā ar iebrucējiem un atveseļoties. Kopumā bērna imunitāte nobriest līdz 3 gadu vecumam, bet dažiem bērniem pat ilgāk – līdz 6 gadu vecumam.
Tāpēc līdz 3 gadu vecumam mazie bērni visbiežāk sirgst tieši ar augšējo elpceļu slimībām. Neapmeklējot publiskas vietas, tostarp bērnudārzu, bērns līdz šim vecumam var slimot līdz 6 reizēm gadā, bet, ja apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, tad divreiz biežāk.

Faktori, kas ietekmē slimošanu

  • Vai bērns dzimis priekšlaicīgi, kāda bijusi mātes grūtniecība un dzemdības.
  • Vecāku dzīvesveids, piemēram, smēķēšana, alkohola lietošana, slikti dzīves apstākļi paaugstina saslimšanas risku. 
  • Nozīme ir iedzimtām slimībām, to skaitā ģenētiskajām. 
  • Imunitāti pazemina stress, nepareizi izveidots dienas režīms, nepietiekams vai nepareizs zīdaiņa uzturs.
  • Ārstēšanas metodes, kas tiek izmantotas bērna slimošanas laikā. 

Pirmajos dzīves mēnešos bērnu no infekcijām sargā mātes imunitāte, tāpēc svarīgi, lai pirmos 4 mēnešus mazulis saņemtu mammas pienu. Tajā ir vērtīgās olbaltumvielas, kādu nav piena maisījumos.

 Ja bērnam līdz 3–4 mēnešu vecumam paaugstinājusies temperatūra virs 38,5 grādiem, nepieciešama ārsta apskate

Jāņem vērā, ka arī mammas ir dažādas un arī viņu imunitāte ir dažāda. Antivielu kvalitāte, ko satur mātes piens, var arī nebūt pietiekami laba, līdz ar to šis piens ne vienmēr ietekmē mazuļa imunitātes veidošanos. Praksē novērots, ka slimo gan bērni, kurus baro ar adaptētiem piena maisījumiem, gan zīdaiņi, kas saņem ekskluzīvo krūts barošanu.

Imūnās sistēmas darbību ietekmē arī stress un emocijas. Nervu, endokrīnā un imūnā sistēma ir savstarpēji saistītas. Kamēr bērnam nav nobriedusi nervu sistēma, arī imūnā nestrādā pilnvērtīgi, tāpēc bērns slimo biežāk. Ir bērni, kas ir emocionālāki un jūtīgāki un stresu pārdzīvo smagāk nekā vienaudži.

Ja imūnajai sistēmai jācīnās ar paaugstinātu stresu, mazuļa organismam nav laika un iespēju cīnīties ar vīrusiem, tāpēc viņš slimo. Piemēram, bērns, kura mamma agri atsāk strādāt un, piemēram, dodas komandējumā uz ilgāku laiku, uz šo notikumu mēdz reaģēt ar paaugstinātu temperatūru. Arī ādas slimības, atopiskais dermatīts, alerģijas biežāk novērojamas mazuļiem, kuri atstāti ar auklīti vai dzīvo pie vecmāmiņām. Iespējams, ka tas ir veids, kā viņi signalizē par mammas uzmanības vai mīlestības trūkumu. 

Imūnās sistēmas darbību ietekmē arī stress un emocijas

Jaundzimušā dzīves periods līdz 28 dzīves dienai ir bērna veselības kritiskais posms, kad paša organisma imunitāte nestrādā. Šis ir laiks, kad bērnu aizsargā mātes antivielas, ko viņš ir saņēmis no placentas un ar mātes pienu. 

Ja šajā laikā mazulis saslimst, var attīstīties dažādi iekaisumi, kas var novest līdz sepsei un pat letālam iznākumam. 
Mazulim no 3 līdz 6 mēnešu vecumam antivielas, ko viņš saņēma no mātes, sāk sabrukt. Šajā periodā sākas bērna aktīvā vakcinācija, lai veidotos viņa paša imūnās sistēmas aizsardzība pret bīstamākajām infekcijas slimībām. Jāņem gan vērā, ka tikai pēc otrās potes jeb revakcinācijas sāk izstrādāties imunoglobulīns G, kas palīdz organismā saglabāt imūno atbildi un šūnās izstrādāt atmiņu reakcijai uz konkrētiem mikroorganismiem. Šajā dzīves posmā bērna organisms ir jutīgāks pret rotavīrusu, paragripas vīrusiem, adenovīrusiem un garo klepu. Vakcinācija palīdz aizsargāt bērna imūno sistēmu.

Pirmajos dzīves mēnešos bērnu no infekcijām sargā mātes imunitāte, tāpēc svarīgi, lai pirmos mēnešus mazulis saņemtu mammas pienu

Tāpēc, ja bērnam līdz 3–4 mēnešu vecumam paaugstinājusies temperatūra virs 38,5 grādiem, nepieciešama ārsta apskate un vispārējā stāvokļa izvērtēšana.

Ja bērnam sākusies bakteriāla infekcija, ārstēšanā izmanto antibiotikas. Tās savukārt izraisa zarnu trakta mikrofloras līdzsvara traucējumus, kas ietekmē imunoglobulīnu produkciju un antivielu izmaiņas. Pēc antibiotiku lietošanas nepieciešams ilgāks laiks, lai mazuļa organisms atjaunotos un turpinātu darboties kā iepriekš.

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login