Rimi

Sanita Mitenberga

Klepus un tā veidi

Par klepu vecāki pediatra kabinetā sūdzas itin bieži. Sākoties aukstajai un mitrajai sezonai, strauji aug klepotāju skaits. Rimi Bērniem eksperte, pediatre Sanita Mitenberga stāsta par dažādām klepus izpausmēm, kā tās “tulkot” un ārstēt.

Augšējo elpceļu slimības gadījumā klepošana var pamazām pāriet reizē ar citiem simptomiem, bet dažreiz klepus var signalizēt par nopietnu slimību, piemēram, bronhītu, pneimoniju vai garo klepu.

Vecākiem būtu jāmāk saklausīt, kā klepo bērns, un izprast, vai katrā konkrētajā gadījumā jāsteidzas pie ārsta vai arī var nogaidīt, līdz klepošana pamazām pāriet pati no sevis.

Sauss jeb neproduktīvs klepus
Sauss jeb neproduktīvs klepus var izpausties kā sēcoša, asa, sekla, ilgstoša un rejoša klepošana, kas atkārtojas lēkmju veidā. Klepojot neizdalās krēpas. Klepus var būt kā viens no pirmajiem simptomiem saaukstēšanās gadījumā un parādīties vienlaikus ar iesnām, sāpēm kaklā un drudzi. 
Rīkles kairinājumu izraisa vīrusi, kas tālāk rada elpceļu, galvenokārt elpvada un bronhu, iekaisumu. 

Iekaisuma reakciju elpceļos un vēlmi klepot var izraisīt arī kaitīgas vielas, piemēram, cigarešu dūmi, kodīgas gāzes, alergēni, piemēram, ziedputekšņi, pelējums mājoklī, dzīvnieku spalva. Sauss klepus var būt arī pirmais simptoms plaušu karsoņa jeb pneimonijas gadījumā. Tad klepus lēkmes ir daudz spēcīgākas un ilgstošākas, nekā ja bērns ir vienkārši saaukstējies. Sauss klepus ir arī hronisku elpceļu slimību, piemēram, bronhiālās astmas, gadījumos. Šis klepus var būt gan pastāvīgs, gan lēkmjveida, kas ilgst nedēļām vai pat mēnešiem.

Labi vēdinātas telpas, kur bērns uzturas un guļ, uzlabo bērna vispārējo stāvokli un nodrošina viņam mieru

Mitrs klepus
Mitrs klepus var būt gan produktīvs, gan neproduktīvs. Par neproduktīvu to sauc, ja var dzirdēt, ka krūškurvī notiek tāda kā burbuļošana, bet nekas netiek atklepots.

Produktīvs klepus ir tad, kad sākas bagātīga krēpu izdalīšanās. Tas nozīmē, ka elpceļu un bronhu gļotāda producē sekrētu. Šāds klepus ir organisma aizsargreakcija – no elpceļiem ar spēku tiek izsviestas tur sakrājušās gļotas. Salīdzinājumā ar sausu klepu mitrs izklausās pilnīgi citādi. Tas ir mīkstāks, dažreiz virs krūškurvja var saklausīt viegli burbuļojošus trokšņus. Krēpas var būt gļotaini ūdeņainas vai biezas, arī dzidras, bezkrāsainas vai, ja notikusi bakteriāla infekcija, arī zaļgandzeltenas. Šajā gadījumā noteikti ir jādodas pie ārsta. 

Laringīts
Laringīts ir balsenes iekaisums, ar ko biežāk slimo zīdaiņi un mazi bērni. Laringīts uzliesmo rudenī un ziemā ar tādām tipiskām pazīmēm kā rejošs klepus, kas pēkšņi sākas vakarā vai naktī. Bērnam grūti ievilkt elpu, ieelpā dzirdams svilpjošs troksnis. Smagākos gadījumos iespējams pat elpas trūkums. Slimības cēlonis ir balsenes gļotādas un balss saišu vīrusinfekcija. Vīrusi ierosina akūtu iekaisumu, un gļotādas stipri pietūkst. Bērna stāvokli var ietekmēt arī apkārtējā vide, laikapstākļi.

Garais klepus
Bīstama un nopietna bērnu slimība – garais klepus – pēdējos gados uzliesmo tāpēc, ka samazinās cilvēku skaits, kuri vakcinēti pret to. Garo klepu ierosina baktērija Bordetella pertussis, kas nonāk organismā ar ieelpojamo gaisu. Tipisks slimības simptoms ir mokošas klepus lēkmes, kas var pieturēties nedēļām ilgi.
 

Īpaši bīstams garais klepus ir bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, kad lēkmes var izpausties kā elpošanas apstāšanās, un tas ir bīstami mazuļa dzīvībai

Nespecifiskais klepus parādās tikai ap 14 slimības dienu pēc inficēšanās. Vēl pēc vienas divām nedēļām to nomaina sausa klepus lēkmes – 10–15 lēkmjveidīgi, nepārtraukti cits citam sekojoši grūdieni. Bērni pēc lēkmes ieelpo aizvilkdamies (klepo, ievelk dziļi elpu un atkal klepo). Lēkmes beigās dažkārt izdalās nedaudz gļotu, daži bērni citreiz arī vemj. 

Īpaši bīstams garais klepus ir bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, kad lēkmes var izpausties kā elpošanas apstāšanās, un tas ir bīstami mazuļa dzīvībai.
Bērnu ar šādu klepu noteikti vajadzētu parādīt pediatram vai bērna ģimenes ārstam, īpaši, ja tas ir jau ilgāku laiku. Veicot analīzes, ārsts noskaidros, vai klepus ir vienkārši saaukstēšanās simptoms vai tomēr nepieciešama papildu izmeklēšana – asins analīzes vai rentgenuzņēmums plaušām. 

Kā ārstēt klepu
Sausa klepus gadījumā ārsts ieteiks pretklepus līdzekļus sausam klepum, kuri mazinās kairinājumu, kas izraisa klepu un bronhu spazmas. 
Ja bērnam ir mitrs klepus, ārsts ieteiks zāles, kas šķidrina sekrētu un atvieglo atkrēpošanu.

Laringīta gadījumā bērns jānomierina, jāmēģina viņu atbrīvot no bailēm, kas rada papildu elpošanas traucējumus. Gļotādu pietūkumu mazina mitrs un vēss gaiss. Paturiet bērnu pie atvērta loga. Elpceļus atslābina arī ūdens tvaiki. Ienesiet bērnu vannas istabā, aizveriet durvis un uz dažām minūtēm atgrieziet līdz galam vaļā karstā ūdens krānu. Tiem bērniem, kam laringīta lēkmes atkārtojas biežāk, ārsts iesaka saasinājuma gadījumos inhalācijas ar medikamentu, kas mazina gļotādas pietūkumu un līdz ar to klepu un elpošanas traucējumus.

Garo klepu var novērst vakcinācija, taču pilnīga imunitāte iestājas tikai pēc ceturtās vakcīnas devas, ko bērns saņem ap viena gada vecumu. Ja tomēr notikusi inficēšanās ar garo klepu, nepieciešams savlaicīgi uzsākt antibiotiku terapiju, kas atvieglos slimības gaitu un mazinās infekcijas turpmākās izplatīšanās risku.

Visos klepus gadījumos jārūpējas, lai bērns bagātīgi uzņemtu šķidrumu. Tā tiek mitrinātas gļotādas un veicināta sekrēta izdalīšanās. Vispiemērotākais ir silts ūdens un siltas zāļu tējas.

Labi vēdinātas telpas, kur bērns uzturas un guļ, uzlabo bērna vispārējo stāvokli un nodrošina viņam mieru.

23. decembris, 2019

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login