Vai pusaudža sasniegumi sportā ir ceļš uz stabilu karjeru?

29. aprīlis, 2019

Iemesli, lai bērns nodarbotos ar sportu, var būt dažādi, un sportista karjera ir tikai viens no tiem. Regulāra un mērķtiecīga sportošana bērnu attīsta ne tikai fiziski, bet arī ļauj apgūt dažādas dzīvē noderīgas iemaņas, veido bērna raksturu.

Profesionāla sportista karjera var būt tikai viens no ieguvumiem un tai jāgatavojas ar daudz lielāku piepūli nekā vairums spēj iedomāties. 

Uzskats – jo agrāk bērns sāks nodarboties ar kādu sporta veidu, jo labākus rezultātus varēs sasniegt – nav tik viennozīmīgs. Diez vai bērns, kurš būs izvairījies no sporta stundām skolā, nevarēs gūt panākumus karjerā, un otrādi. “Bet, protams, pašdisciplīna, spēja pārdzīvot zaudējumus, fiziskā izturība un personības spēks – tās ir īpašības, kuras var veidot un stiprināt regulāri sporta treniņi un kuras noderēs ne tikai karjerā, bet pilnīgi visās dzīves jomās,” stāsta psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte.

Vislielākais un straujākais progress sportistiem ir aptuveni no 13 līdz 18 gadu vecumam, bet pēc 19–20 gadiem ķermeņa fiziskās īpašības attīstās lēnāk


Mūsdienās profesionālajā sportā panākumus gūst gados arvien jaunāki sportisti. Līdz ar to daudzi vecāki var noticēt, ka arī viņu piecpadsmitgadīgajai atvasei, kas nodarbojas ar sportu, ir potenciāls gūt augstus sasniegumus un veidot profesionāla sportista karjeru. “Būtiski ir izsvērt, vai to nepieciešams izvirzīt kā galveno mērķi jaunieša karjerā. Medijos pārāk maz tiek publicēti fakti un statistika par to, cik patiesībā maza ir iespēja tikt līdz kārotajam slavas brīdim jau agrā vecumā un ar kādiem riskiem jaunajiem sportistiem jāsaskaras, lai to sasniegtu,” norāda Rimi Bērniem eksperts, fitnesa treneris Kārlis Birmanis. 

Svarīga fiziskā sagatavotība
Ja pusaudžu gados ir labi sasniegumi sportā, tā nav garantija, ka uzvaras lauri un karjeras izaugsme turpināsies tik uz augšu. Var būt visādi, diemžēl arī lūzuma punkti. “Vislielākais un straujākais progress sportistiem ir aptuveni no 13 līdz 18 gadu vecumam, bet pēc 19–20 gadiem ķermeņa fiziskās īpašības attīstās lēnāk. Ir relatīvi viegli gūt augstus panākumus īsā laika periodā, bet ir patiesi grūti šos panākumus atkārtot un turpināt vēl vairākus gadus,” par sportista karjeras specifiku stāsta Kārlis. Tāpēc ir būtiski skaidri definēt mērķi un plānu. 

Pat ja jaunietim neizdodas nonākt līdz profesionālajam sportam, jebkurā gadījumā fiziskās aktivitātes ir ne tikai daļa no veselīga dzīvesveida, bet arī veido cilvēka personību

Ja vecāki un pats bērns ir ieinteresēti profesionālajā sportā, labu un galvenais – ilgstošu rezultātu sasniegšanai nepieciešama metodiska pieeja treniņiem. Tikai stiprs un vesels ķermenis ir spējīgs funkcionēt ilgstoši. Tas nozīmē, ka nav pareizi trenēties tikai vienam specifiskam sporta veidam, bet būtiski attīstīt visu ķermeni un fizisko izturību. “Ja bērnam nav trenēta fiziskā sagatavotība, tas liegs augstus sasniegumus atkārtot gadu no gada,” piebilst treneris. “Savukārt, ja bērns ir trenēts būt ne tikai labs futbolists, hokejists vai basketbolists, bet arī labs atlēts, tad ir lielākas iespējas kļūt par izcilu profesionālu sportistu.”  

Skaidrs mērķis 
Ja jaunietim ir interese izaugt par profesionālu sportistu, ir nepieciešams skaidri definēt mērķi, lai var izveidot plānu, pēc kura vadīties. Ja mērķis ir piedalīties olimpiskajās spēlēs, lai vismaz reizi kāptu uz godalgotā pjedestāla, tad svarīgi gan 12, gan arī 17 gados piedalīties gan vietējā, gan Eiropas, gan pasaules mēroga sacensībās. Tā ir daļa no šā lielā mērķa sasniegšanas. “Jebkurām sacensībām, protams, ir uzcītīgi jāgatavojas, izstrādājot treniņu plānu un izzinot savas spējas, taču svarīgi paturēt prātā, ka iekļūšana, piemēram, U16 valsts izlasē vēl negarantē ilgtspējīgu sportista karjeru. Tā ir tikai daļa no jaunā sportista izaugsmes. To vērts zināt ne tikai sportistam, bet arī viņa ģimenei. Ģimenei ir patiesi liela loma jaunā sportista atbalstīšanā,” norāda Rimi Bērniem fiziskās sagatavotības eksperts. 

Sports ļoti motivē, savukārt cilvēki, kuri prot sevi motivēt, ir mazāk pakļauti manipulācijām un ir ar stabilāku pašvērtējumu

Par visiem plusiem 
Pat ja jaunietim neizdodas nonākt līdz profesionālajam sportam, jebkurā gadījumā fiziskās aktivitātes ir ne tikai daļa no veselīga dzīvesveida, bet arī veido cilvēka personību. Tātad runa ir ne tikai par sportista karjeru, bet arī par ieguvumiem jebkurā jomā. “Mūsdienu sporta treniņu process tiek veidots humānākas un pozitīvisma psiholoģijas ietekmē. Tas nozīmē, ka bērna un pusaudža darbība treniņos un sacensībās tiek virzīta ne tikai uz sasniegumiem, bet arī uz personības izaugsmi. Dzīvē un karjerā vairāk sasniegs spēcīgas personības, tāpēc lieliski, ja audzinām un norūdām bērnus jau kopš bērnības,” uzsver psiholoģe Iveta Aunīte. 

Sports ļoti motivē, savukārt cilvēki, kuri prot sevi motivēt, ir mazāk pakļauti manipulācijām un ir ar stabilāku pašvērtējumu. Sporta pieredze ne tikai radina pie uzvarām, bet arī māca cieņpilni pārdzīvot zaudējumus. Svarīgi, lai bērns arī sakāves gadījumā nepadodas un mēģina vēlreiz. Plānojot treniņus, pakāpeniski palielinot slodzi, bērni mācās lielus mērķus sadalīt mazākos, svinēt uzvaras, motivējot sevi darboties tālāk, koncentrēties uz būtisko, atteikties no izpriecām un izklaidēm, ja situācija prasa pilnu atdevi uzdevuma izpildei. “Visas šīs prasmes ļoti noderēs profesionālajā dzīvē,” ir pārliecināta Iveta Aunīte.

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login