Uz sporta stundām ar piespiešanu?

30. septembris, 2019

Kāpēc mans bērns nevēlas apmeklēt sporta stundas skolā? Par iemesliem un motivēšanu stāsta Rimi Bērniem eksperti – psiholoģe Iveta Aunīte un fiziskās sagatavotības treneris Kārlis Birmanis.

Vecāki rāda piemēru
Lai gan bērnībā ir dabiski kustēties un piedzīvot jebkādu fizisko aktivitāšu prieku, šodienas bērni, kurus mēdz saukt par iekštelpu bērniem, dažādu iemeslu dēļ diemžēl nevēlas iet uz sporta nodarbībām. “Pirmām kārtām mīlestību uz aktīvu dzīvesveidu un sportu, protams, audzina vecāki. Ar savu piemēru, izdomu un lieliski pavadīto laiku kopā,” ir pārliecināta psiholoģe Iveta Aunīte. Ja vecāku dzīvesveids ir mazkustīgs, tad par to, cik svarīgi ir sportot, ir grūti pārliecināt savas atvases. “Jebkura sportiska aktivitāte – riteņbraukšana, skrituļošana, slidošana vai slēpošana – kopā ar visu ģimeni rada pārliecību, ka būt aktīvam ir jautri, interesanti un veselīgi,” norāda Rimi Bērniem eksperts Kārlis Birmanis. 

Pārvarēt slinkumu
Pirmsskolas un pirmo klašu vecuma bērniem gandrīz vienmēr patīk izskrieties, palēkāt ar lecamauklu vai kopā ar klasesbiedriem uzspēlēt futbolu vai citu komandas spēli. Iespējamais iemesls, kāpēc mazais skolēns tomēr nevēlas doties uz sporta stundu, varētu būt slinkums ģērbties. Mūsdienās vecāki daudz ko dara bērnu vietā, piemēram, saģērbj viņus. Bērndārznieks pats nav centies uzvilkt un novilkt apavus, aizpogāt jaku, jo mamma vai tētis visbiežāk to darījuši viņa vietā, lai pasteigtos, līdz ar to, kad bērns sāk iet skolā, viņam ir slinkums pārģērbties. 
Bērns jau no agra vecuma būtu jāmāca, ka pirms un pēc miedziņa ir jāpārģērbjas, tāpat arī pēc fiziskām aktivitātēm jāpārvelk drēbes, pat ja tās nav sasvīdušas. “Katra pārģērbšanās padara bērnu prasmīgāku un veiklāku. Knibinoties ap pogām un šņorējot sporta apavus, attīstās sīkā motorika, kas savukārt pozitīvi iedarbojas uz smadzeņu attīstību,” norāda Iveta Aunīte.

 Mīlestību uz aktīvu dzīvesveidu un sportu, protams, audzina vecāki. Ar savu piemēru, izdomu un lieliski pavadīto laiku kopā.

Samierināties ar zaudējumu 
“Piecu sešu gadu vecumā bērni var ļoti saasināti uztvert zaudējumus. Iespējams, mazais vairs nevēlēsies piedalīties sportiskās nodarbībās, jo baidīsies atkal piedzīvot neveiksmi,” stāsta Kārlis Birmanis. Vecāku uzdevums ir mācīt bērnam, ka mēdz būt dažādas dzīves situācijas – priecīgas un ne tik priecīgas –, taču no jebkuras var mācīties, arī no zaudējumiem un neveiksmēm. Psiholoģe ir pārliecināta – jo biežāk bērns piedalās dažādās sporta nodarbībās, jo ātrāk apgūst prasmi samierināties ar zaudējumiem, lai varētu nākamreiz sevi pierādīt vēl labāk. 

Vērot vienaudžu attieksmi 
Nevēlēšanās sportot var būt saistīta ar bailēm no klasesbiedru izsmiekla, ja bērns apzinās, ka viņam pietrūkst veiklības vai kādas prasmes kādā no sporta disciplīnām. Tāpēc fiziskās sagatavotības treneris vēlreiz uzsver, ka vecākiem kopā ar atvasēm jāpiedalās sportiskās aktivitātēs arī ikdienā – lai vairotu savā bērnā pašapziņu un attīstītu veiklību.

Pubertātes perioda izraisītas ķermeņa pārmaiņas, acīm redzamās dzimumu atšķirības, liekais svars – tas nav viegls posms pusaudžiem.

“Grūtāk ir tad, ja bērns negrib iet uz sporta stundām sava ārējā izskata dēļ,” teic Iveta Aunīte. “Pubertātes perioda izraisītas ķermeņa pārmaiņas, acīm redzamās dzimumu atšķirības, liekais svars – tas nav viegls posms pusaudžiem. Šajā vecumā bērni pret saviem vienaudžiem mēdz būt gana cietsirdīgi izteikumos un attieksmē.” Psiholoģe iesaka vecākiem runāt ar bērniem, būt vērīgiem un ierobežot jebkuru uzvedību, kas aizskar vai pazemo otru cilvēku. 

Viedierīces un to plusi
Nevēlēšanos piedalīties sporta stundās var ierosināt pārāk ilga laika pavadīšana pie mobilajām ierīcēm. Virtuālā pasaule ir ieņēmusi tik lielu vietu bērna dzīvē, ka viņam negribas no tās šķirties ne mirkli. Ja viņš notēlos savu nevarību sportošanā, tad, iespējams, paveiksies un varēs nevis sportot, bet turpināt “sēdēt telefonā”. “Pieaugušajiem jābūt stingriem un prasīgiem, lai šādu uzvedību nepieļautu,” norāda Iveta Aunīte.
Taču viedierīces var izmantot arī kā palīgu, lai motivētu sportot. Ir pieejamas daudz un dažādas mobilās lietotnes ar sporta vingrojumu piemēriem un treniņu programmu izaicinājumiem. Ja jaunietis mobilajā lietotnē redz, cik kilometru ir noskrējis, tas var motivēt nākamreiz skriet vairāk un rosināt ar pieveikto distanci lepoties, daloties ar to sociālajos tīklos. 
Kā motivējošs moments skolas sporta stundu apmeklējumam, protams, ir arī sporta pedagogs un tas, kā viņš spēj skolēnus ieinteresēt piedalīties un būt aktīviem. “Ja jauniešiem patīk skolotājs, parasti viņiem patīk arī mācību priekšmets, un sev tīkama cilvēka uzslavas dēļ viņi ir gatavi apmeklēt sporta stundu,” norāda Iveta Aunīte.

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login