Trīs interesanti ceļošanas maršruti vasarā

20. jūnijs, 2018

Lielākais ceļošanas laiks ir vasara. Tad arī Latvijas āres ir pievilcīgas, tāpēc iesēdinot automašīnā mazākos un vecākos ģimenes locekļus, dodamies iepazīt attālākos vai mazāk zināmos dzimtās zemes nostūrus. Šovasar ir vērts apskatīt vismaz trīs jaunus un interesentus objektus Kurzemē un Vidzemē.

Ko redzēt Alsungā
Kā koša un vēl neatklāta pērle Kurzemes jūras piekrastē mierīgi dus Alsunga jeb kā vietējie to sauc – Alšvanga. Šī pilsēta visspilgtāk asociējas ar mutīgajām Suitu sievām, bet kopumā novads bagāts ar krāšņām leģendām, gardumiem kurzemnieku gaumē un skaistiem dabas skatiem. 

Atšķirībā no visas pārējās luterticīgās Kurzemes, alsungieši ir katoļi. Kā gan tas iespējams? Iemesls, kā vienmēr, ir kvēla mīlestība. Dziļos viduslaikos te saimnieko Livonijas ordenis,  pēc tam īpašumi pieder no Pomerānijas nākušajai fon Šverinu dzimtai, kas ir pārliecināti luterticīgie. Viss mainās tad, kad viens no Šverinu dzimtas dēliem – Johans Ulrihs fon Šverins, esot Polijā, iemīlas poļu muižnieku meitā Barbarā Konarskā. Barbara, kā jau poliete, ir kvēla katoliete. Lai apprecētos, Johans maina savu ticību, pārejot katoļticībā, un pamazām piespiež pieņemt šo ticību arī visiem Alsungas iedzīvotājiem. Tā šeit – luterticīgajā Kurzemē, nostiprinās spēcīga katoļticīgo kopiena.
Polijas ietekme jūtama arī Suitu tērpos. Jo košākas, spilgtākas, raibākas un pat nesaskanīgākas ikdienas vai svētku tērpā ir krāsas, jo labāk! Suitu sievas saka, ka “pliekanas krāsas mēs nemīlam”.

Ko jāpaspēj izdarīt?
* Noteikti ir jānogaršo visīstākais, autentiskākais sklandrausis – rudzu maizes groziņš, kas pildīts ar kartupeļiem un burkāniem, papildināts ar ķimenēm. Šādus sklandraušus un ļoti gardu rudzu maizi cep darbnīcā “Suitu maize”.
* Alsungas pils ir vissenākā pils Eiropā, kurā vēl ir saglabājušies oriģinālie grīdas dēļi un sijas. Šobrīd tā piedzīvo rekonstrukciju, bet aplūkot šo unikālo celtni tagad no ārpuses vai arī likt aiz auss – šeit jāatgriežas vēlreiz. Arī pēc rekonstrukcijas pils saglabās oriģinālo iekštelpu apdari.
* Līdzās pilij ir gleznains Dižgabalkalns, kura pakājē plešas Dzirnavu ezers. Kalns uzbērts, lai no tā varētu apšaudīt zviedru karaspēku. Skats no kalna paveras iespaidīgs, bet pāri ezeram tālumā redzama maza mājiņa, kurā senos laikos dzīvojusi ragana. Leģenda vēsta, ka ragana nobūrusi kādu mīlas pāri, kas ezerā noslīcis, bet pilnmēness laikā pāris iznāk no dzelmes un dejo ezera malā.
* Ieejiet arī gaišajā, skaistajā un plašajā Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā, kur atdusas Šverinu dzimta. Kopš apglabāšanas viņu miers nav traucēts, tikai reiz kapenēs ielaista maza kamera, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā.
* Visu Suitu novada košumu vislabāk būs izgaršot, dodoties turp lielākā pulciņā, jo tad ir izdevīgi noalgot vietējo gidu, kas gan pastāstīs, gan parādīs, gan  noskandēs Suitu sievu dziesmas. Par to var interesēties Alsungas Tūrisma informācijas centrā. 

Visu Suitu novada košumu vislabāk būs izgaršot, dodoties turp lielākā pulciņā, jo tad ir izdevīgi noalgot vietējo gidu, kas gan pastāstīs, gan parādīs, gan  noskandēs Suitu sievu dziesmas.


Vētru muzejs un stāvkrasts
Aizbraucot līdz Alsungai, noteikti ir vērts doties vēl mazliet tālāk – Jūrkalnes virzienā, lai aplūkotu vienu no jaunākajiem un neparastākajiem muzejiem Latvijā –  “Vētru muzeju”. Ekspozīciju ir izveidojies viens cilvēks, niršanas eksperts, zemūdens arheologs Voldemārs Rains, kas šos eksponātus gadu gaitā savācis no jūrā nogrimušiem kuģiem vai pēc vētras – no jūras piekrastes.  Šī ekspozīcija sniedz ieskatu zemūdens kultūrvēsturiskajā mantojumā un ļauj iepazīties ar kuģniecības vēsturi Kurzemē.
 

Ekspozīcija izveidota kā improvizēts nogrimis burinieks, tādēļ te var iejusties zemūdens pasaulē.


Ekspozīcija izveidota kā improvizēts nogrimis burinieks, tādēļ te var iejusties zemūdens pasaulē. Ekspozīcijā ietilpst nirēju ekipējums un atribūtika, foto un video materiāli no jūras dzelmes, zemūdens atradumi. Ir arī īpašs skaņas un gaismas aprīkojums, kas pastiprina klātesamības sajūtu.
Bērniem šis muzejs patīk jo īpaši, jo ļauj sapņot un ļauties fantāzijas lidojumam. Ekspozīcija atrodas Jūrkalnes pagasta tautas namā un izskatās kā daļa no kuģa.
Pēc tam dodieties uz Jūrkalnes stāvkrastu un izbaudiet Kurzemes piekrastes jūras varenību. 


Uz Gulbeni un Alūksni 
Latvijas Ziemeļvidzemes pērles – Alūksne un Gulbene, iespējams, ir salīdzinoši mazāk izpētīti tūrisma virzieni, kas tomēr pēdējos gados kļūst arvien populārāki. Vasarā te priecē krāšņa daba ar augstienēm un ezeriem. 
Alūksne jeb vācu laikos saukta arī par Marienburgu, atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, 200 km attālumā no Rīgas, Alūksnes ezera krastā. Alūksne ir visaugstāk novietotā Latvijas pilsēta, kas atrodas 200 metrus virs jūras līmeņa. Izbraucot no Rīgas, ceļā var nākties pavadīt vairāk nekā 3 stundas.
Ja laika pietiek, var pieteikt ciemošanos divās interesantās vietās – “Raunas ceplī” apskatīt podu darināšanas mākslu un iebraukt ciemos pie lielogu dzērveņu un melleņu audzētājiem Kalna purvā „Very Berry”. Šobrīd te var iegādāties sulas, sīrupus un morsus! Uz abiem objektiem apmeklējums jāpiesaka iepriekš.
Kad esam tikuši līdz Alūksnei, atliek izvēlēties, kam veltīsim dienu, jo mazajā pilsētiņā ir daudz, ko darīt.

Lasīt veco druku
Senāk Alūksnē darbojās vācu tautības mācītājs Ernsts Gliks, kas pirmo reizi latviešu valodā iztulkojis Bībeli. Tas bija milzīgs solis gan izglītībā, gan latviešu valodas un kultūras attīstībā. E. Glika muzejs un viņa stādītie ozoli ir sava veida Alūksnes simboli, ar kuriem pilsēta pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Bībeles muzejā, kur ir lielākā svēto rakstu kolekcija Eiropā, vari apskatīt gan pirmās Bībeles izdevumu, gan arī citas Bībeles latviešu un 37 citās valodās. Kā arī patrenēties lasīt vecajā drukā.

Eola templis
Alūksnē ir krāšņs templis, kas veidots par godu grieķu vēja dievam Eolam. Templis celts 18. gadsimta deviņdesmitajos gados. Šobrīd tempļa vidū saglabājies granīta postaments, uz kura savulaik atradusies Eola figūra.
Noteikti atrodiet laiku apmeklēt krāšņo Alūksnes ezeru un pāriet pāri skaistajam tiltiņam, kas ved uz saliņu ezera viducī. Der apciemot arī “Katrīnkrogu” pie Alūksnes ezera, kur var nobaudīt Alūksnei raksturīgos ēdienus, piemēram, profitroļu zupu. 

Noteikti atrodiet laiku apmeklēt krāšņo Alūksnes ezeru un pāriet pāri skaistajam tiltiņam, kas ved uz saliņu ezera viducī. 

Luminiscējošie akmeņi
Alūksnei ir bagāta vēsture, un liela daļa no tās saistās ar baroniem fon Fītinghofiem. Viens no skaistākajiem baronu dzimtas atstātajiem objektiem ir Alūksnes Jaunā pils, kurā atrodas arī Dabas muzeja ekspozīcija “Vides labirinti”. Iepazīsti putnu dziesmas, zemes dzīles un pasaules ūdeņu pieskāriena elpu ejot cauri Vides labirintiem, kuru nobeigumā nonāksi pie pasaules brīnumiem… 

Gulbenes – Alūksnes bānītis
Ja esat tikuši līdz Ziemeļvidzemei, nedrīkst izlaist braucienu ar mazbānīti. Tas ir vienīgais šaursliežu dzelzceļš Baltijā, kas darbojas un pārvadā pasažierus. Pusotras stundas laikā mazbānītis veic braucienu līdz Gulbenei (33 km). No Rīgas uz Gulbeni bānītis 2018. gadā  kursēs 1.septembrī.

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login