Rimi

Kārlis Birmanis

Pieradināt bērnu pie ūdens un iemācīt peldēt. Kā to darīt pareizi?

Prasme peldēt ir ne tikai iespēja labi un veselīgi pavadīt laiku, bet, iespējams, ir vienīgais sporta veids, kas var izglābt dzīvību. Kā pareizi sākt bērna pieradināšanu pie ūdens un mācīt peldēt, skaidro fitnesa treneris un Rimi Bērniem eksperts Kārlis Birmanis.

Treneris uzsver, ka katrs bērns ir individuāls un nevienam nenāk līdzi rokasgrāmata, kur būtu norādīts, kādā vecumā viņš būs gatavs apgūt prasmi peldēt. Tāpēc vecākiem ir svarīgi vērot savu bērnu, viņa reakciju un nesalīdzināt ar kaimiņu atvases prasmēm.

Kad sākt radināt pie ūdens? 
Birmanis norāda, ka daži vecāki jau sešu mēnešu vecumā dodas uz baseinu pie skolotāja, kurš mazuli kustina, groza un plunčina pa ūdeni. Dažs ļausies, tomēr dažam var rasties satraukums būt citā vidē sveša cilvēka rokās. Lai saprastu, vai mazulis ir tam gatavs, ir svarīgi pavērot, kā viņš uzvedas vannā. Tie bērni, kuri satraucas par katru plunkšķi un katru straujo paslīdēšanu pat par centimetru, diez vai būs gatavi un ūdenī jutīsies labi. 

Bērnam jājūtas droši. Mācīšanās ar stresu nebūs veiksmīgākā metode


Speciālists uzsver: “Tāpēc vien, ka kaimiņu bērns to dara, nenozīmē, ka tas jāvar darīt arī manam. Tā ir katra bērna attīstība, katram ir savas īpašās spējas. Kāds varēs viegli uztvert vides maiņu, kāds ne. To vajag pieņemt, citādi riskējam ar augstāku traumu risku, augstāku stresu un satraukumu.” Runājot par pavisam maziem bērniem, Birmanis neiesaka vecākiem peldināt baseinā vai citā ūdenstilpnē pašiem, bet labāk uzticēt to speciālistam, kurš zinās, kā pareizi satvert, turēt un radīt drošības sajūtu. 

Tāpat būs bērni, kuri nebūs tam gatavi arī trīs un piecos gados, jo, kā jau minēts, šis process ir ļoti individuāls. Tomēr vecāku pienākums būtu iemācīt, kā uzvesties pie ūdens, lai bērns, nonākot ūdenī, zinātu, kā rīkoties, nesabītos un mācētu pasaukt palīgā. Pretējā gadījumā mazais var bailēs sastingt un pat nevarēt pasaukt palīgā, un tas ir veids, kā bērni var noslīkt pat seklos piemājas dīķos.

Radinot pie ūdens, būtiski ņemt vērā: 

  • Bērnam jājūtas droši. Mācīšanās ar stresu nebūs veiksmīgākā metode;
  • Tam jānotiek brīvi un dabiski;
  • Vecākam jābūt mierīgam un racionālam. Apmācība jāuzņemas tam, kurš var saglabāt vēsāku prātu;
  • Bērnu nevajag steidzināt. 

Vecāku pienākums – iemācīt, kā uzvesties pie ūdens
Mamma ar tēti var paņemt pie rokas savu divgadnieku vai trīsgadnieku un doties ar pludmali plunčāties. Vienlaikus vecāki var iemācīt bērnam, kurš vēl nemāk peldēt vai peld slikti, kā uzvesties pie ūdens. 

Mācoties peldēt, noteikti nevajadzētu izmantot sacensību principus, piemēram: “Skat, kaimiņu bērns jau māk peldēt. Tev arī jāmāk!”


Piemēram: 

  • Iemācīt drošības vārdus ūdens tuvumā. Piemēram, “Stop”, kas nozīmēs apstāties un nekustēties; 
  • Iet tikai vecāka pavadībā vai tikai pie rokas kādam no pieaugušajiem; 
  • Kamēr neprot peldēt, iemācīt, cik tālu drīkst iet, lai nebūtu jāpeld;
  • Ja peld slikti, iemācīt, cik tālu drīkst peldēt un kā drīkst peldēt. 

Nesteidzināt un ļaut kļūdīties
Mācoties peldēt, noteikti nevajadzētu izmantot sacensību principus, piemēram: “Skat, kaimiņu bērns jau māk peldēt. Tev arī jāmāk!” Var citus bērnus izmantot kā paraugu, lai iedrošinātu, bet ne tādā veidā, ka bērns tiek nolikts zemāk, jo nemāk to, ko māk kāds cits. Vecākiem ir būtiski saprast, ka bērna prasme peldēt nav viņu ego apliecinājums, bet gan individuāls process. Tomēr nenāktu par ļaunu, ja bērns redzēs, kā peld lielāki bērni, jo tādā veidā viņi mācās. Piemēram, ģimenēs, kurās aug vairākas atvases, jaunākie dažādas prasmes apgūst ļoti ātri, jo noskatās, kā dara lielākie. Tāpat jāļauj mazajam kļūdīties, jo tā viņš mācās. Tas, kas mums var šķist nepareizi, patiesībā ir daļa no bērna apmācības procesa. Savukārt vecāka vai trenera uzdevums ir būt klāt kļūdas pieļaušanas brīdī un izskaidrot, kāpēc tas tā notika, lai bērns var izdarīt secinājumus. 

Pirmajās reizēs ūdenī bērnu turiet uz rokām droši un stabili, bērna galvai jāatrodas virs ūdens


Ja no ūdens baidās piecgadnieks
Šādā gadījumā Birmanis iesaka nomainīt skolotāju un vidi. Iespējams, bērnam ir bail doties ūdenī ar konkrēto personu. Tāpat nevajadzētu izdarīt emocionālu spiedienu, jo tas nedos labus rezultātus. Piemēram, ir gadījumi, kad bērns negrib pievilt vecāku, kurš ļoti gaida, ka atvasei izdosies ieiet ūdenī vai mēģināt peldēt, taču šajā brīdī paaugstinās stress, viņš vairs nevar racionāli domāt un neuzticas savām spējām. 

Kā pareizi mācīt peldēt: 

  • Bērna balstīšana. Pirmajās reizēs ūdenī bērnu turiet uz rokām droši un stabili, bērna galvai jāatrodas virs ūdens. Ļaujiet bērnam pētīt notiekošo un vienkārši pieredzēt atrašanos ūdenī. Daži bērni gribēs kustināt kājas un rokas, citi atslābināsies un ļausies slīdēšanai pa ūdens virsmu. Ļaujiet darīt to, ko bērns vēlas, raugoties, lai viņš tiktu droši turēts un viņa galva visu laiku būtu virs ūdens. Ieteikums – dziediet kādu dziesmiņu vai runājieties, jo tas radīs drošības un kopības izjūtu. Nākamais solis ir zem bērna vēdera palikt peldēšanas dēlīti – paviziniet viņu uz tā pa ūdens virsmu. Tas palīdzēs mazajam pierast pie atrašanās ūdenī, sajust kustību un stāvēšanu ūdenī.
  • Elpošana ūdenī. Kad bērns ūdenī jūtas jau pietiekami droši, iemāciet viņam ievilkt elpu virs ūdens un izpūst to ūdenī, taisot burbuļus. Burbuļu pūšana ir ļoti būtiska, jo tā palīdzēs turpmākajā apmācībā un iemācīs to, ka ieelpot var tikai virs ūdens. Kad tas apgūts, turpiniet šo elpošanas vingrojumu, ar bērnu uz rokām slīdot pa ūdens virsmu gan lēni, gan ātri. Šis vingrojums palīdzēs bērnam pierast pie pareizas elpošanas pat tad, ja visapkārt šļakstīsies ūdens.
  • Atrašanās uz muguras. Kārlis Birmanis norāda – kad iepriekšējie uzdevumi ir vairākkārt sekmīgi atkārtoti un bērns no tiem guvis prieku, var izmēģināt mazā peldināšanu uz muguras. “Ļoti lēnām un īstajā brīdī, bērnu turot droši zem pleciem (bet ne stingri, lai nesabiedētu), pagrieziet viņu ūdenī pussēdus pozīcijā. Ļaujiet viņam pierast un tad lēnām celiet augstāk viņa gurnus. Galvai jābūt viegli atgāztai. Kad bērns ir atslābinājies, viņu var lēnām virzīt pa ūdens virsmu un ļaut pieredzēt peldināšanu uz muguras,” skaidro fitnesa treneris.
  • Kāju un roku kustināšana ūdenī. Kad bērns atrodas pozīcijā uz muguras vai vēdera, viņam labi parādīt, ka viņš iztaisnotas kājas var kustināt “šķērītē”. Tāpat der pamācīt, kā ar mazām airēšanās kustībām iespējams ūdenī kustināt rokas. Visu jaunu kustību apguvē bērnam vecāku rokās jājūtas droši. Kāju un roku kustināšanu kā vingrojumu var veikt arī baseina malā vai ūdenstilpnes krastā, “šķērītē” kustinot kājas un pievelkoties uz priekšu ar rokām. Ja bērns ir apguvis kāju kustināšanu un spēj airēties uz priekšu, jūs varat viņu pieturēt guļus stāvoklī pie rokām un ļaut ar kājām kulties jums līdzi. Ar laiku savas rokas varat aizvietot ar dēlīti vai kādu citu peldrīku.
  • Par palīglīdzekļiem. Peldēšanas riņķi un uzroči ir labs rīks, kas notur bērnu virs ūdens, taču jāsaprot, ka tas ir tikai palīglīdzeklis, kas dod iespēju vecākiem novērsties no atvases. “Iesaku neizmantot riņķus un uzročus, pirms bērns vēl nav iemācījies pats droši atrasties un peldēt ūdenī. Viss apmācības process ir būtisks. Bērnam ir svarīgi arī parādīt, kā ieiet ūdenī un kā no tā izkļūt. Ja kāda no situācijām ūdenī vai pie ūdens nebūs pieredzēta, tā negaidīti var pārsteigt brīvā dabā,” stāsta Rimi Bērniem eksperts. 

29. jūlijs, 2020

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login