Rimi

Jekaterina Bovtramoviča

Zīdainis un šūpulīši, krēsliņi, autosēdeklīši. Vai drīkst?

Mūsdienās mazuļu vecākiem ir pieejams milzīgs klāsts dažādu palīglīdzekļu, kas būtiski atvieglo ikdienas gaitas, bet diemžēl ne vienmēr sniedz bērniem labāko. Vairāk stāsta Rimi Bērniem eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Diskusijas par to – var vai nevar zīdaini ikdienā likt šūpulītī – ir nebeidzamas, tāpēc skaidrību no kustību attīstības viedokļa vieš Rimi Bērniem eksperte.

“Kas var būt drošāks par grīdu?” saka speciāliste, norādot, ka arī tai, protams, jābūt pareizi iekārtotai, lai mazulis nevarētu savainoties, bet vienlaikus izmantotu visu savu potenciālu, lai sekmīgi augtu, iepazītu pasauli un attīstītos.

Runājot par dažādiem palīglīdzekļiem, ko vecāki nereti iegādājas, lai rūpētos par savu nesen pasaulē ieradušos bērniņu, fizioterapeite norāda – lai arī tirgotāji bieži uzsver, ka šie rīki ir veselīgi un labi, patiesībā tie kalpo tikai un vienīgi kā atvieglojums vecākiem, taču nesekmē bērna attīstību. Gadījumos, kad vecāki šīs ierīces izmanto bieži un ilgstoši, var notikt tieši pretējais – iespēja dabiski augt un attīstīties tiek kavēta. 

Vecāki bieži vien priecājas, ka bērns šajās ierīcēs – šūpulīšos vai autokrēslos – labi guļ, tomēr speciāliste pieļauj, ka laba miega iemesls gluži vienkārši varētu būt nervu sistēmas pārslodze


Kā piemēru J. Bovtramoviča min gadījumus, kad pie viņas atnāk vecāki ar bērnu, kurš sešu mēnešu vecumā neveļas un neveic citas darbības, kas šajā vecumā raksturīgas zīdaiņiem. Mēdz būt tā, ka bērnam iztrūkst velšanās iemaņu, rokas–mutes un rokas–acu koordinācijas, jo viņš ikdienā regulāri atrodas krēsliņā vai šūpulītī, kur viņa kustības ir ierobežotas un vienīgais, ko viņš var paveikt, ir roku koordinācija uz viduslīniju, lai aizsniegtu mantiņu, kas karājas priekšā. Viss pārējais, kas mazulim šajā vecumā ir vajadzīgs, iztrūkst. “Viņam vienkārši nav iespējas, jo viņš ir ielikts rāmjos,” norāda speciāliste. 

Tāpat fizioterapeite stāsta, ka vecāki bieži vien priecājas, ka bērns šajās ierīcēs – šūpulīšos vai autokrēslos – labi guļ, tomēr speciāliste pieļauj, ka laba miega iemesls gluži vienkārši varētu būt nervu sistēmas pārslodze, jo vecāki šiem palīglīdzekļiem nereti piestiprina karuselīšus un citas rotaļlietas, kas rada gaismu un skaņu. Zīdaiņa nervu sistēma vienā brīdī tiek pārslogota, un viņš aizmieg, lai to visu sagremotu un atbrīvotu sevi no lieka stresa. 

Tikko piedzimis bērns ikdienā guļ savā gultiņā, taču, kad mazulis sāk izrādīt interesi par savām rokām, var sākt likt viņu uz grīdas


“Attīstības tur nav, tā ir tikai atpūta vecākiem vai iespēja darīt savas lietas,” saka speciāliste, norādot, ka viņa neredz iemeslu, kāpēc nevarētu mazuli likt uz grīdas, kur pirms tam sarūpēta drošība, apakšā paklāta sedziņa, bet mazākiem bērniem apkārt aplikts pakaviņš. 

Vaicāta, kad mazuli var sākt likt uz grīdas un vai šis risinājums būs piemērots bērniem no pašas dzimšanas, Rimi Bērniem eksperte paskaidro – tikko piedzimis bērns ikdienā guļ savā gultiņā, taču, kad mazulis sāk izrādīt interesi par savām rokām, var sākt likt viņu uz grīdas.

Vēl viena kļūda, ko vecāki pieļauj, rūpējoties par savu bērnu, ir nepareizs apģērbs, piemēram, pārāk mazs, kas var bremzēt kustības, vai tieši otrādi – pārāk liels, piemēram, pāri plaukstām pārvilkta jaka, kas traucē mazulim iepazīt savas rokas, var kavēt rokas–rokas kontaktu, ietekmēt rāpošanu un plaukstu balstu.

Reizēm vecāki mēdz salīdzināt sava mazuļa attīstību ar vienaudžu panākumiem. Piemēram, viens mazulis veļas, bet otrs to darīt īpaši nesteidzas. Šādos gadījumos J. Bovtramoviča aicina padomāt, vai ir darīts viss, lai bērnam ļautu attīstīties dabiskā un brīvā vidē. Iespējams, vienaudzis, kurš apguvis velšanos, aug piemērotā vidē, netiek likts krēsliņos vai šūpulīšos. 

Kā var palīdzēt speciālists
Speciāliste uzskata, ka visiem mazuļiem un viņu vecākiem nenāktu par ļaunu apmeklēt fizioterapeitu:

  • fizioterapeits var dot vērtīgus padomus, kā pareizi attīstīt bērnu;
  • var veikt izmeklējumus, lai pamanītu un novērstu novirzes no normālas attīstības;
  • var konsultēt, kā pareizi ikdienā aprūpēt bērnu;
  • ieteikt, kā organizēt vidi, kas būs draudzīga bērna pareizai attīstībai;
  • var parādīt vingrojumus, kas piemēroti konkrētam bērnam. 

Kad var vērsties pie speciālista? 
J. Bovtramoviča norāda, ka vecāki pie speciālista var vērsties jau bērna viena mēneša vecumā, lai atsvaidzinātu vai iegūtu zināšanas par hendlingu, bet pēc trīs mēnešu vecuma jau var nākt un veikt kontroli. Pirmo trīs mēnešu laikā zīdainim var būt fizioloģisks tonuss, un tas var saglabāties līdz pat četru mēnešu vecumam, bet pēc tam pakāpeniski reducēties. Ja tomēr tas saglabājas, vajadzētu apsvērt konsultēšanos pie fizioterapeita, lai saprastu iemeslus vai atrastu piemērotāko metodi tonusa mazināšanai, piemēram, pareizu hendlingu, Bobata terapiju, ārstniecisko vingrošanu utt. 

Pikleres pieeja
Kā labu metodi bērna dabiskai attīstībai speciāliste min Emmijas Pikleres pieeju – visaptverošu metodi, kas palīdz sekmēt dabisku, pareizu un veselīgu bērna attīstību. Šajā metodē ir iekļauts ļoti plašs jautājumu loks, kas skar bērna audzināšanu, fizisko un mentālo attīstību. Pikleres pieeja pārstāv ideju, ka bērnam ir jāļauj attīstīties pašam, nesteidzinot viņu, bet atbalstot šajā procesā. Metodē apmācīts fizioterapeits var konsultēt vecākus par atbilstošas vides iekārtošanu dažāda vecuma mazuļiem, rotaļlietu izvēli un aprūpi. 

17. jūlijs, 2020

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login