Rimi

Iveta Aunīte

Zelta likumi, kas palīdzēs mazajam uzsākt bērnudārza gaitas

Bērnudārza gaitu uzsākšana ir ne tikai ļoti īpašs notikums bērna dzīvē, bet nereti arī liels satraukums vecākiem, tomēr, ievērojot dažus zelta likumus, šo procesu varam padarīt gludāku un mierīgāku. Kas jāņem vērā, stāsta Rimi Bērniem eksperte psiholoģe Iveta Aunīte.

Speciāliste uzsver – ļoti svarīgi, lai bērnu uz dārziņu ved tas pieaugušais, kurš jūtas mierīgāks, jo mazais “ar antenām” uztver mūsu vainas izjūtu, bažas, trauksmi vai bailes par to, kā viņam tur ies, vai viņš iedzīvosies kopā ar pārējiem bērniem, vai audzinātāja būs gana mīļa, vai auklīte pievērsīs pietiekami daudz uzmanības. “Visi šie uztraukumi var tikt nodoti bērnam, tāpēc vēlams, lai uz dārziņu ved tas pieaugušais, kurš visā šajā notikumā jūtas vismierīgākais,” saka I. Aunīte.

Netaisīt garas atvadas
Bērnudārzā gan pedagogi, gan auklītes ir cilvēki ar izglītību, un viņi ļoti labi zina, ka šajā vecumposmā bērnu uzmanību viegli var pārslēgt uz kaut ko citu – var paņemt mazulīti rokās; pievest pie loga; ja vajag, pamāt mammai vai tētim; pievērst uzmanību kādai rotaļlietai vai interesantai nodarbei, pēc kā bērniņš nomierinās. Prakse rāda, ka raudāšana beidzas ļoti, ļoti ātri. 

Psiholoģe saka: “Labi, ja vecāki uzticas iestādei, uzticas pedagogiem un skaidri saprot – ja patiešām raudāšana būs ļoti, ļoti ilga, viņiem noteikti piezvanīs un informēs, meklējot risinājumus, ko darīt.” Tomēr adaptācijas periodā (viegls: trīs nedēļas; vidējs: līdz trim mēnešiem; ilgs: pusgads) var būt situācija, ka bērns, ieejot grupiņā, nobirdina kādu asaru. “Pret to vajag izturēties normāli,” saka Rimi Bērniem eksperte un norāda, ka šādā gadījumā adaptācijas perioda laikā labi strādā kāda brīvdiena. Vislabāk, ja tā ir trešdiena, nedēļas vidus. Brīvdienas paņemšana ļoti palīdz bērnam justies labi pirmajā gadā vai adaptācijas periodā. Tiesa gan, ja mazulis ir kārtīgi iejuties, šī brīvdiena nav nepieciešama. Tā noder, ja ir kādas grūtības. 

Labi, ja vecāki uzticas iestādei, uzticas pedagogiem un skaidri saprot – ja patiešām raudāšana būs ļoti, ļoti ilga, viņiem noteikti piezvanīs un informēs, meklējot risinājumus, ko darīt

Tāpat, tikko uzsākot bērnudārza gaitas, mazo varam pirmajā dienā vēl neatstāt uz diendusu. Taču, ja bērns pats izsaka vēlmi palikt, to var darīt. “Ja mēs runājam par pavisam maziem bērniņiem, līdz trīs gadu vecumam, tad vecākiem jāsaprot, ka ļoti gara diena no septiņiem līdz septiņiem mazulim pašā sākumā varētu būt pārāk liela slodze, tāpēc var vai nu dienu saīsināt, vai trešdienu paņemt kā brīvdienu,” skaidro psiholoģe. 

Pateikt: “Es būšu tev pakaļ!” 
To ir svarīgi teikt ikvienam bērnudārzniekam, neatkarīgi no vecuma, tomēr arī šeit jābūt uzmanīgiem. “Ja mēs sakām, ka būsim pakaļ pēc miedziņa, tad jāatceras, ka bērns ir konkrētās domāšanas vecumā un viņš visu uzver ļoti konkrēti. Būt pakaļ pēc miedziņa nozīmē, ka tad, kad viņš pamostas, viņš jau gaida, ka mēs ejam ģērbtuvē un esam gatavi viņu paņemt uz mājām,” skaidro I. Aunīte, norādot, ka var teikt pulksteņa laiku, jo to bērns vēl nesaprot, līdz ar to nebūs nekas slikts, ja mēs solījām būt plkst.17.00, bet atnāksim plkst. 17.30. 

Vakarā nevajag apbalvot bērnu ar našķi vai rotaļlietu par bērnudārzā izturēto dienu, jo tā ir izglītības iestāde, kas ar viņu nodarbojas, viņam tur ir interesanti

Speciāliste skaidro: “Bērnam ir svarīgi dzirdēt, ka mēs būsim pakaļ, jo līdz trīs gadu vecumam un vēl arī trīsgadniekiem pieaugušā cilvēka pazušana no redzesloka rada satraukumu par to, vai mēs vispār vēl kādreiz satiksimies. Tāpēc mūsu dotais solījums, ka mēs atgriezīsimies, ir labs iesākums viņa bērnudārza gaitām un dienai.”

Nevajag apbalvot
“Vakarā nevajag apbalvot bērnu ar našķi vai rotaļlietu par bērnudārzā izturēto dienu, jo tā ir izglītības iestāde, kas ar viņu nodarbojas, viņam tur ir interesanti, tur notiek dažādas aizraujošas nodarbības, pastaigas, proti, ir viss, kas ir vajadzīgs bērnībā, tāpēc tāds atalgojums nav vajadzīgs,” skaidro psiholoģe, norādot, ka nevajag arī bērna priekšā taisnoties un gari skaidrot, kāpēc vedam uz viņu uz bērnudārzu, jo šajā konkrētās domāšanas vecumposmā viņam tas būs maz saprotams, taču var radīt sajūtu, ka mēs jūtamies vainīgi.

Ar ko rēķināties:

  • bērnam, uzsākot dārziņa gaitas, var samazināties ķermeņa svars, jo pirmajās dienās var būt mazāka apetīte vai satraukums var traucēt paēst;
  • bērns mājās var sākt skaļāk runāt, jo, nonākot vidē, kur ir vairāk bērnu, viņam jārunā skaļāk, lai tiktu sadzirdēts;
  • jaunākais brālis vai māsa var tikt pagrūsti, bet vecākiem var tikt pateikts kas nejauks. Pret bērna emocijām jāizturas ar cieņu, tomēr jākontrolē viņa uzvedība;
  • adaptācijas periodā bērns vecākus var sagaidīt, nevis priecīgs skrienot pretī, bet iesist, parādot savas dusmas un atriebjoties, ka tika atstāts. Šajā gadījumā dusmas pieļaujam, bet nekādā gadījumā neļaujam sevi apsaukāt vai sist.

 
Kad sākt uztraukties:

  • ja parādās nopietni uzvedības traucējumi, agresivitāte; 
  • ja bērns sāk grauzt nagus;
  • ja naktī vai dienā sāk slapināt biksēs vai sākas kādas citas problēmas ar podiņu, kuru līdz tam nebija;
  • bērns sāk sūkāt pirkstus.

Šie signāli var liecināt, ka bērnam emocionāli bērnudārzs vēl ir par agru vai arī viņš tur nejūtas labi. Psiholoģe paskaidro, ka šīs pazīmes nevajadzētu atstāt novārtā vai pašplūsmā, tāpēc sākumā būtu svarīgi parunāt ar audzinātāju, bet vajadzības gadījumā apmeklēt psihologu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāmet plinte krūmos un jāpārtrauc bērnudārza gaitas pavisam. “Šobrīd manā praksē bijušas tikai divas reizes, kad ar vecākiem sarunājām, ka paturēs bērnu mājās un vedīs vēlāk,” iedrošina speciāliste. Viņa arī paskaidro – ja tiek pieņemts lēmums uz kādu laiku izņemt bērnu no dārziņa, tad gaitas būtu atsākamas ne agrāk kā pēc trim mēnešiem.

2. septembris, 2020

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login