Rimi

Iveta Aunīte

Padomi, kā salāgot bērnu un vecāku grafikus un ko darīt, ja nesanāk

Nav šaubu, ka esošā situācija, kad vecākiem jāstrādā no mājām un paralēli jāatbalsta savas atvases mācībās, nav viegla. Psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte iesaka vairākus paņēmienus, kā salāgot bērnu un vecāku darbus šajā laikā un ko darīt, ja tas tomēr neizdodas tik viegli.

Izmantot dienas produktīvāko laiku efektīvi – celties pirms bērniem
Speciāliste atzīst – bieži vien vecāki to nevēlas dzirdēt un praktizēt, bet ieteikums viņiem celties pāris stundu agrāk nekā bērni, lai efektīvi izmantotu dienas ražīgāko laiku, ir reāls risinājums. Pāris stundu produktīva, netraucēta darba agrās rīta stundās ne tikai ļauj koncentrēties un paveikt apjomīgākus darbus, bet iedod dienai pozitīvu sākumu un ļauj visu dienu strādāt mērķtiecīgāk.

Nepatīkamās lietas izdarīt vispirms
Tas ir ieteikums, kas ir attiecināms uz visiem – gan uz bērniem, gan vecākiem. Ja dienas sākumā mēs paveicam grūtāko, tad atlikušo dienas daļu varam mierīgi darīt parējās lietas. Ja atliekam svarīgus zvanus, atskaites vai e-pasta vēstules, nespējam koncentrēties. Eksperte atzīst – cilvēks jutīsies uzvilkts un nepamierināts, ja zinās, ka diena iet uz priekšu, bet nepatīkamākie darbi vēl tikai sekos. Šī pieeja palīdzēs bērniem mācību plānošanā – vecākiem vajadzētu sekot, lai arī viņu atvases savu laiku plāno produktīvi un neatliek grūtākos un apjomīgākos darbus uz vakaru.

Šis ir laiks, kad gan bērniem, gan vecākiem svarīgi saprast, ka mūsu vēlēšanās nav līdzvērtīgas mūsu vajadzībām

Zināma lietu kārtība
Ģimenei noteikti palīdzēs, ja visi vienosies par dienas vai nedēļas režīmu vai ritmu. Neierastos apstākļos to saglabāt ir ļoti svarīgi, lai visi ģimenes locekļi zinātu, ar ko rēķināties, kad ģimenē ir darba stundas, kad ieplānotas pusdienas vai atpūta un kad – kopā būšana. Bērnam noteikti palīdzēs koncentrēties mācībām, ja viņam būs iekārtota sava darba vieta, kur viņš mācās, bet atpūtu labāk plānot citā vietā, nevis pie darba galda vai datora.

Ja ģimenē ir situācija, kad datoru ir mazāk nekā cilvēku, kam tie būtu jālieto, laiks pie tiem jāplāno

Plānot laiku pie datora, ņemot vērā vecuma īpatnības
Ja ģimenē ir situācija, kad datoru ir mazāk nekā cilvēku, kam tie būtu jālieto, laiks pie tiem jāplāno. Jāņem vērā, ka bērns uzmanību var noturēt 40 minūtes, bet pieaugušais – pusotru stundu. Tas arī jāievēro, plānojot darbus un mācības. Noteikti bērniem saistībā ar mācībām nevajadzētu būt tā, ka pie datora jāsēž vienmēr noteiktos laikos. Eksperte iesaka aizņemties ierīces no citiem cilvēkiem un nekautrēties lūgt palīdzību, ja tāda nepieciešama, un informēt par savām vajadzībām citus, kas varētu palīdzēt.

Sekot līdzi bērna mācībām un izklaidēm virtuālajā vidē
Vecākiem šobrīd noteikti vajadzētu sekot līdzi, lai aiz bērna teiktā: “Man daudz jāmācās” neslēpjas vēlme pavadīt pārlieku daudz laika virtuālajā vidē izklaidējoties. Izklaides ir vajadzīgas, tomēr šim laikam ir jābūt noteiktam – tāpat kā pašiem vecākiem šobrīd ir risks iekrist pārlieku aktīvā virtuālajā dzīvē, tā ir arī viņu atvasēm, līdz ar to jāseko līdzi laikam, ko bērni pavada pie ierīcēm. Ja bērns mācās, viņam ir jākoncentrējas darbam, jo pat jauna ziņa no klasesbiedra vai mūzikas klausīšanās var novērst uzmanību. Šādi impulsi no ārpuses mācību laikā ir jāierobežo, jo tie pārtrauc mācīšanos un šis process var izstiepties bezgalīgā sēdēšanā pie datora vai telefona.

Bērnus ir vēlams iesaistīt gan ēst gatavošanā, gan mājas uzkopšanā, gan citos mājsaimniecības darbos atbilstoši viņu vecumam

Katram savs darbiņš
Domājot par mājas darbiem, speciāliste iesaka atcerēties, ka katrs ģimenes loceklis var ieguldīt savu artavu visu kopīgā labumā – tas nozīmē, ka katram ir nepieciešams kāds pienākums, ko veikt kopīgās labsajūtas vārdā. Noteikti vecākiem nav jāņem viss uz saviem pleciem – bērnus ir vēlams iesaistīt gan ēst gatavošanā, gan mājas uzkopšanā, gan citos mājsaimniecības darbos atbilstoši viņu vecumam.

Izturēt bērnu sūdzības par garlaicību
Ja bērns ir raiti veicis savus skolas uzdevumus, tad darbdienu pēcpusdienās var iestāties situācija, kad vecākiem vēl jāstrādā vaiga sviedros, bet bērni savu jau ir paveikuši un sāk garlaikoties. Šeit eksperte uzsver – vecākiem ir ļoti svarīgi izturēt bērnu sūdzības par garlaicību un nesākt viņus izklaidēt! Bērniem ir jāmācās pašiem sevi nodarbināt, un ir ļoti svarīgi šo laiku neaizpildīt, izmantojot ierīces. Mazākiem bērniem līdz 9 gadu vecumam vecāki var ierosināt un piedāvāt paspēlēties ar kaut ko konkrētu, bet lielākiem bērniem jau pašiem vajadzētu spēt atrast nodarbošanos. Garlaicība māca bērniem pašiem radošāk pavērties pasaulē un atrast nodarbošanos. Tas būs īpaši svarīgi arī pieauguša cilvēka gados.

Lai šajā laikā nebūtu situācija, ka laiks ir izplūdis jēdziens un visi strādā un mācās no rīta līdz vakaram, ir jāieplāno nedalītas uzmanības laiks katram bērnam

Veltīt nedalītu laiku katram bērnam
Lai šajā laikā nebūtu situācija, ka laiks ir izplūdis jēdziens un visi strādā un mācās no rīta līdz vakaram, ir jāieplāno nedalītas uzmanības laiks katram bērnam. To, protams, var apvienot ar pastaigu, ēst gatavošanu, rotaļām, kopīgu puzles likšanu vai galda spēli, bet šis laiks bērnam sniegs drošības un paļāvības sajūtu un arī vecāku uz brīdi atraus no mūžīgajiem pienākumiem.

Bet ja neveicas tik gludi?
Eksperte atzīst, ka šajos apstākļos varētu arī būt, ka teorētiskie ieteikumi nestrādā tik labi un, lai kā vecāki censtos, šķiet, ka nekas nesanāk – bērni neklausa, negrib mācīties, nevēlas iesaistīties mājas darbos, dumpojas. Tad speciāliste iesaka divas pieejas, kā to risināt:

  • Motivēt bērnu ar intereses radīšanu – saprast, kas ir tas, ko bērns vēlas, un būt gataviem to viņam dot (šeit nav runa par materiālajām lietām, bet emocionālajām vajadzībām), vienlaikus apmierinot vienam otra intereses. Piemēram, ja bērns ļoti vēlas braukt ar velosipēdu, ir jāizskaidro – jā, es saprotu, ka tu gribi iet ārā, bet man stundiņu jāpastrādā, un tad mēs varēsim iet vizināties. Šeit ļoti svarīgi savu solījumu arī turēt.
  • Ja tomēr ir situācija, kad nekādi nevar saprasties, vecākiem nevajadzētu slēpt savas emocijas un grūtības no bērniem – atklāta, bērna vecumam atbilstoša un emocionāla saruna var palīdzēt mazajam cilvēkam labāk saprast situāciju un to, ka ne vecāki, ne bērni nav izvēlējušies tādā nonākt. Var bērnam izskaidrot, ka tāds ir likums un visā pasaulē bērni uz skolu neiet. Eksperte uzsver, ka šis ir laiks, kad gan bērniem, gan vecākiem svarīgi saprast, ka mūsu vēlēšanās nav līdzvērtīgas mūsu vajadzībām. Gan pieaugušie, gan bērni šajā laikā var apgūt ļoti vērtīgu tikumu – pacietību. 
    Tāpat var skaidrot bērniem, ka mūsu pamata vajadzības pēc ēdiena, siltuma, mājokļa un drošības ir apmierinātas – mēs neesam apdraudēti. Tomēr, ja bērni ir ļoti agresīvi, neapmierināti un dumpojas pret esošo situāciju, vecākiem ir jāpārdomā, vai pirms tās viņi savām atvasēm nav pārāk izdabājuši un vai pēc katra bērna izteikta “Es gribu!” nav sekojusi tūlītēja visu vēlmju apmierināšana.

20. aprīlis, 2020

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login