Ko bērnam iemāca asa adata un karsta plīts

Bailēs no savainojumiem un traumām vecāki dažkārt aizšauj par tālu, bērna vietā izdarot to, ko viņš pats itin labi jau spēj, prot vai gribētu izmēģināt. Piemēram, griezt ar īstu nazi, gatavot pie karstas plīts un šūt ar adatu. Kā atrast vidusceļu starp pasargāšanu un ļaušanu izmēģināt.

Vairāk stāsta “Veselības centra 4” filiāles “Bērnu veselības centrs” audiologopēde, Montesori speciāliste Kristīne Riemere.

Latvija joprojām nevar lepoties ar saviem datiem, ja mēra prasmes nosargāt bērnus no traumām. Pie mums jau gadiem ilgi vairāk nekā citviet Eiropas Savienībā bērni mirst vai gūst invaliditāti traumu dēļ. Vecuma grupā līdz 4 gadiem pat vairāk nekā 80% no traumām bērni gūst tieši mājās. Turklāt parast traumu skaits palielinās, sākoties vasaras brīvlaikam, un nu mūsu bērni it kā pēkšņi tikuši brīvsolī. 

Vēlme nosargāt savu bērnu no uzglūnošām briesmām ir ļoti saprotama

“Palīdzi man to izdarīt pašam!” – tā skan citāts, kas dažos vārdos lieliski raksturo itāļu ārstes un pedagoģes Marijas Montesori uzskatu par attīstību un radošumu veicinošu vecāku un bērnu sadarbību. Bērns zināšanas rod ģimenē no saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī no pirmsskolas un skolas pedagogiem. Bērns iegūtās jaunās zināšanas savieno ar savu pieredzi un radoši eksperimentē. Taču reizēm mēs tā vien gribam istabu noklāt ar spilveniem, bet pašu bērnu ietērpt polsterētā tērpā. 

Vēlme nosargāt
Vēlme nosargāt savu bērnu no uzglūnošām briesmām ir ļoti saprotama. Kurš gan grib redzēt sava bērna ciešanas? Tomēr Kristīne Riemere norāda: “Bērnam pastāvīgi darbojoties sagatavotā vidē vai kopā ar ģimeni, citiem bērniem, skolotājiem, ir iespēja attīstīt pašiniciatīvu, paškontroli, gribu, pacietību, pašapziņu un citas personības iezīmes.” Ir svarīgi bērnam dot iespēju patstāvīgi darboties. Ja darbošanās procesā tiek pieļautas kļūdas, bērnam ir jāsniedz iespēja radoši pacīnīties ar uzdevumu. “Bieži vien bērnam vienkārši nepieciešams laiks, lai atrisinātu radušos problēmu,” paskaidro speciāliste, norādot, ka viens no Montesori metodes principiem ir izvēles brīvība, kas iet roku rokā ar atbildību par savu izvēli un bērna drošību.
 
Praktiskā darbošanās un komunikācija
Bērns praktiskās dzīves prasmes apgūst, izmantojot reālus priekšmetus, turklāt praktiskās dzīves materiāli un aktivitātes palīdz bērnam vingrināt:

  • pacietību; 
  • motoro koordināciju; 
  • līdzsvaru;
  • patstāvību;
  • pārliecību par saviem spēkiem. 

Uzsvars ir liekams uz praktisko darbošanās procesu un savstarpējo komunikāciju. Veicot praktiskas darbības, tiek apgūta ne tikai pati darbība, bet arī citas ar to saistītās prasmes, arī valoda.

Darbības ar īstiem priekšmetiem bērnam veido izpratni par praktisko realitāti

Marija Montesori secināja, ka darbības ar īstiem priekšmetiem bērnam veido izpratni par praktisko realitāti. Ja lietojam, piemēram, plīstošas krūzes, tasītes vai arī ja eglīti pušķojam ar stikla rotājumiem, tad, apgāžot to, rotājumi var saplīst. „Bērns ģimenē mācās un apgūst saudzīgu attieksmi un izturēšanos pret apkārtējo vidi,” uzsver speciāliste.

Darbošanās ar īstiem galda piederumiem
Lai arī bērnu preču veikalu plaukti ir pilni ar neplīstošiem un bērnus neapdraudošiem galda piederumiem, vecāki var labi sekmēt bērna prasmes, ļaujot darboties ar īstām karotēm un dakšiņām. Kristīne Riemere skaidro, ka šādā veidā mēs savu atvasi iepazīstinām ar galda kultūru, jo uzvedību bērns apgūst tieši ģimenē. Klājot pusdienu galdu un darbojoties ar īstiem galda piederumiem, mazais apgūst cieņu pret ēdienu, iemācās, kā uzvesties pie galda, uzzina galda klāšanas etiķetes pamatprincipus, kā arī apgūst galda piederumu lietošanu. 

Darbošanās ar nazi vai gatavošana pie plīts bērnam iemācīs ne tikai šo priekšmetu praktisko izmantojumu, bet arī to īpašības, kā arī drošu attieksmi pret tiem

Kopīga ēdiena gatavošana 
Darbošanās ar nazi vai gatavošana pie plīts bērnam iemācīs ne tikai šo priekšmetu praktisko izmantojumu, bet arī to īpašības, kā arī drošu attieksmi pret tiem, proti, nazis ir ass, plīts ir karsta. Tātad ar tiem jābūt uzmanīgam. 

Šūšana ar adatu un citi smalki darbiņi
Šujot ar adatu un veicot citus smalkus darbus, tiek vingrināta pirkstu un roku motorika, kā arī tas ir īsts pacietības vingrinājums. Savukārt darbošanās ar šujmašīnu veicina sava veida kustību ritma izjūtu, jo neritmiskums kustībās atspoguļosies uz auduma. 

Kā darīt pareizi? 

  • Jāievēro pakāpenība – no vienkāršā uz sarežģīto.
  • Īstajiem priekšmetiem un praktiskajām aktivitātēm jābūt atbilstošiem bērna vecumam. 

Šos principus speciāliste ilustrē ar piemēriem: īstās krūzes izmēram un svaram jābūt piemērotam bērna spēkiem, lai viņš ar to varētu darboties, tāpat ir svarīgi mazuli nodrošināt ar viņa augumam atbilstošu krēslu un galdu. Savukārt, mācot bērnu, piemēram, darboties ar nazi, būtisks ir pakāpenības princips – var sākt ar sviestmaizes uzsmērēšanu, izmantojot ne tik aso sviesta nazi, pēc tam var pāriet pie maizītes pārgriešanas uz pusēm, bet tad, kad šī prasme ir apgūta, – uz četrām daļām.

7. aprīlis, 2020

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login