Rimi

Iveta Aunīte

Kā vecāki var palīdzēt bērnam adaptēties bērnudārzā

29. augusts, 2018

Bērnudārza gaitu uzsākšana ir jauns posms bērna dzīvē. Nereti vecāki uztraucas vairāk par pašu bērnu – kā viņš iejutīsies jaunajā vidē, atstāts starp svešiem cilvēkiem? Kā palīdzēt bērnam iejusties dārziņā, skaidro psiholoģe, “Rimi bērniem” eksperte Iveta Aunīte.


Kad uzsākt bērnudārza gaitas
Bērnu nevajadzētu vest uz bērnudārzu agrāk par triju gadu vecumu. Laiku līdz tam, jo īpaši pirmo dzīves gadu, bērnam svarīgi pavadīt mājās kopā ar mammu vai viņu aizvietojošo cilvēku, ar kuru veidot ciešas piesaistes attiecības. 

Nejusties vainīgiem bērna priekšā
Ārkārtīgi svarīgas ir pašu vecāku izjūtas, ar kādām viņi atvases ved uz bērnudārzu. Ja vecāki jūtas trauksmaini, nobijušies, vainīgi bērna priekšā, mazais to nolasa – tātad bērnudārzs ir kaut kas slikts. 
Vecāki šādi jūtas bieži tāpēc, ka paši savulaik pirmsskolas izglītības iestādēs ir guvuši negatīvu pieredzi. Dažādām nepatīkamām atmiņām summējoties (audzinātāja kliedza, draudēja fiziski sodīt, spieda ēst), var rasties šaubas, vai, vedot bērnu uz bērnudārzu, viņi savam bērnam dara labu? Pašu pieredze var mazināt uzticēšanos pirmsskolas iestādēm un tajās strādājošiem cilvēkiem. Taču ir ārkārtīgi svarīgi bērnu uz dārziņu vest bez vainas izjūtas, bez satraukuma, ar uzticēšanos tam, ka darām labu savas atvases attīstībai. Tas ir ļoti svarīgi, jo bērns sajūt pieaugušo noskaņojumu un ar savu uzvedību un emocijām pauž to, ko patiesībā jūt viņa vecāki. Ja vecāki paši slikti jūtas, vedot mazo uz dārziņu, arī bērnam adaptēties jaunajiem apstākļiem būs grūtāk. 
Tāpat bērnam nevajadzētu stāstīt, ka viņš ies uz darbiņu, bet gan, ka viņš ies spēlēties, rotaļāties un satikt draugus. Mazajam jādod ziņa, ka bērnudārzā viņš labi pavadīs laiku. 
 

Bērnam nevajadzētu stāstīt, ka viņš ies uz darbiņu, bet gan, ka viņš ies spēlēties, rotaļāties un satikt draugus. Mazajam jādod ziņa, ka bērnudārzā viņš labi pavadīs laiku.


Bērna adaptācija bērnudārzā
No svara ir arī katra bērna temperaments. Aktīviem mazuļiem parasti ir vieglāk iekļauties jaunā vidē, jūtīgākiem adaptācija varētu noritēt ilgāk un smagāk. Speciālisti iedala trīs adaptācijas laikus: bērna iekļaušanās bērnudārzā trīs nedēļu laikā tiek uzskatīta par vieglu adaptāciju, trīs mēneši – par vidēju, bet pusgads – par smagu adaptāciju. Taču arī tad, ja adaptācija norit smagi, tas nenozīmē, ka bērns no dārziņa tūlīt būtu jāizņem. Drīzāk jāpārdomā, vai mazuļa dzīvē nav vēl arī citi stresori: brālīša vai māsiņas piedzimšana, vecāku šķiršanās, vēl kādas citas grūtības ģimenē, kas atsaucas uz bērna labsajūtu. 
Parasti, sadarbojoties ar speciālistu, situāciju bērnudārzā visbiežāk izdodas normalizēt. 


Ko ņemt vērā, lai bērns vieglāk adaptētos jaunajā vidē
* Bērnu jaunajā vidē vajadzētu ievest pakāpeniski. Tas nāks par labu jebkuram mazulim neatkarīgi no viņa temperamenta. Daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs vecāki var izmantot iespēju pirmās dienas bērnudārzā būt blakus atvasei.
* Uzsākot bērnudārza gaitas, pirmajās dienās bērnus iesaka no dārziņa izņemt līdz pusdienlaikam un neatstāt uz diendusas gulēšanu. Turpmākajās dienās vajadzētu sekot audzinātājas rekomendācijām, jo viņa redz, kā bērns iejūtas, vai sadraudzējas un spēlējas ar citiem bērniem. Parasti audzinātājas ir tās, kas vecākus iedrošina turpmāk mazo dārziņā atstāt uz ilgāku laiku.
* Pavisam maziem bērniem adaptāciju var atvieglot, ja tiek saīsināts bērnudārzā pavadītais laiks vai arī viņiem tiek iedota papildu brīvdiena – pirmdiena, piektdiena vai trešdiena.
* Bērnam jādod mutiska informācija par to, ka vecāki vakarā nāks viņam pakaļ. Neatkarīgi no tā, vai mazulis pazīst vai nepazīst pulksteni, ir jāpasaka: “es tev būšu pakaļ sešos” vai “vakarā es tev atnākšu pakaļ”, jo bērnam, īpaši jaunākam par trim gadiem, pieauguša cilvēka pazušana ir līdzvērtīga situācijai, kurā viņš viņu nekad vairs nesatiks. Vecāku vārdi “es vakarā būšu tev pakaļ” ir iedrošinoši.
Lieliska spēle, lai bērnam trenētu šo izjūtu, ka vecāki nepazudīs uz visiem laikiem, ir paslēpes. Šī spēle bērniem patīk jau zīdaiņa vecumā, un tas ir lielisks veids, lai uztrenētu spēju no vecākiem vieglāk atvadīties arī citās situācijās. Šī spēle vairo uzticēšanos: vecāks pazūd, bet pēc laika atgriežas.
* Kad visa ģimene vakarā ir pārnākusi mājās, ārkārtīgi svarīgi, lai vecākiem ir divdesmit minūtes nedalītas uzmanības, ko veltīt bērnam. Tas palīdz mazajam sajusties mīlētam un vajadzīgam, kas ir ārkārtīgi būtiski, lai viņš vieglāk pārdzīvotu nākamos atšķirtības brīžus. 
Liela nozīme ir arī gulētiešanas rituālam, kas rada mīļuma atmosfēru. Tāpat labi, ja arī no rīta pieaugušie pieceļas laikus, lai bērnu lieki neraustītu un nekļūtu nepacietīgi. Diemžēl piecas minūtes ģimenes strīda spēj ietekmēt visu atlikušo bērna dienu. 
 

Nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu apbalvot ar kādu dāvaniņu vai saldumiņu par bērnudārzā “pārciesto” dienu. Nevajag mazajam rādīt, ka aiziet uz bērnudārzu ir varoņdarbs.


Ko vecākiem nevajadzētu darīt
* Nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu apbalvot ar kādu dāvaniņu vai saldumiņu par bērnudārzā “pārciesto” dienu. Nevajag mazajam rādīt, ka aiziet uz bērnudārzu ir varoņdarbs. Patiesībā bērns dienu ir pavadījis vietā, kur par viņa labklājību un attīstību rūpējas kvalificēti speciālisti.
* Atvedot bērnu uz dārziņu, nevajadzētu no viņa gari atvadīties. Šai brīdī svarīgi uzticēties pedagogam. Bērns ir jāatdod viņam, bieži – no vienām rokām otrās. Bet pašiem vecākiem tūlīt vajadzētu doties prom. Vairumā gadījumu bērns, tiklīdz vecāki vairs nav klāt, pārstāj raudāt. Jo bērnudārza personāls zina, ka vislabākais, ko šādās situācijās var darīt, ir pievērst mazuļa uzmanību kam citam. Tieši uzmanības pārslēgšana palīdz bērnam nomierināties. 


Signāli, kam jāpievērš uzmanība: 
* bērns demonstrē nopietnus uzvedības traucējumus, piemēram, agresivitāti; 
* tiek novērota ilgstoša nakts enurēze, nagu graušana, pirkstu sūkāšana; 
* bērns bieži slimo.
Šajos gadījumos jāraugās, vai pie vainas nav bērna nelabsajūta bērnudārzā. Vislabāk konsultēties pie speciālista, kurš palīdzēs noorientēties, kādi varētu būt bērna uzvedības iemesli, kā arī palīdzēs saprast, vai bērnam vajadzētu vai nevajadzētu turpināt bērnudārza gaitas.

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login