Rimi

Iveta Aunīte

Dodos uz skolu viens pats

23. oktobris, 2019

Kad bērns ir gatavs doties uz skolu bez pieaugušā pavadības? Kā tam sagatavoties, stāsta psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte.



Nav konkrēta vecuma, par kuru varētu teikt – jā, šajā vecumā bērnam jau pašam būtu jāiet uz skolu. Pirms šo ideju apsvērt, vecākiem jāizvērtē vairāki faktori. Pirmkārt, cik tālu no mājām atrodas skola? Vai šis ceļš ir drošs? Vai ir jāizmanto sabiedriskais transports, vai ir jāšķērso iela, vai šajā vietā ir luksofors, vai ir gājēju pāreja? Otrkārt, cik patstāvīga un uzmanīga ir atvase? Atbildot uz šiem jautājumiem, var sākt domāt – vai ir īstais laiks bērnam mērot ceļu uz skolu un atpakaļ bez pieaugušā uzraudzības. Visbiežāk vecāki par šo sāk domāt, kad bērns mācās trešajā klasē.

Nekādā gadījumā nevajadzētu šo ideju mazajam skolēnam uzspiest kā obligātu – tagad tu esi liels, tāpēc tev jāiet vienam. Iespējams, bērns tam nav psiholoģiski un emocionāli gatavs, un tas var radīt viņam stresu. To var darīt pakāpeniski. “Pirms šī lielā patstāvīgā soļa bērns ir jāsagatavo būt patstāvīgam, laiku pa laikam ļaujot viņam spēlēties mājas pagalmā vai rotaļu laukumā bez vecāku klātbūtnes. Sākumā uz mazu brīdi, vēlāk – pagarinot laiku, izrunājot noteikumus, kur bērnam jāatrodas, izstāstot drošības pasākumus un uzvedību saskarsmē ar citiem bērniem un svešiniekiem,” norāda Iveta Aunīte. 

Ja diendienā ir mērots viens un tas pats ceļš, nebūt nenozīmē, ka bērns to būs iegaumējis un labi atceras

Visbiežāk pats skolēns ir tas, kurš lepni paziņo, ka vēlas doties uz skolu viens. Pārsvarā tas ir tad, kad klasē parādās klasesbiedri, kuri to jau dara. “Taču ne vienmēr vēlēšanās saskan ar gatavību,” piebilst psiholoģe. Tātad bērns ir labi jāsagatavo šim “pasākumam”. Tas, ka diendienā ir mērots viens un tas pats ceļš, nebūt nenozīmē, ka viņš to būs iegaumējis un labi atceras. Īpaši, ja līdz šim bērns ir vests pie rokas un pie zaļās gaismas teikts priekšā, ka tagad var iet. “Ieteicams pirms pirmās patstāvīgās došanās uz skolu izspēlēt šo gājienu kā spēli un bērnu mudināt rīkoties tā, it kā pieaugušo nebūtu blakus,” iesaka Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte. “Šādi mēs mācām bērniem patstāvīgi pieņemt lēmumus un atbrīvojam no pierastās un bieži arī tik patīkamās hiperaprūpes un kontroles.”

Ieteicams pirms pirmās patstāvīgās došanās uz skolu izspēlēt šo gājienu kā spēli un bērnu mudināt rīkoties tā, it kā pieaugušo nebūtu blakus

Kas bērnam jāiemāca, lai viņš būtu gatavs doties uz skolu viens pats: 

  • koncentrēties uz to, kas notiek uz ceļa, nevis skatīties telefonā vai klausīties mūziku austiņās, kas var novērst uzmanību; 
  • šķērsot ceļu tur, kur ir luksofors; ja luksofora nav, tad tur, kur ir gājēju pāreja. Jebkurā gadījumā – ejot pāri ceļam, vairākkārt jāpārliecinās, vai automašīnas ir apstājušās;
  • ja nolemj šķērsot ielu, to nedarīt pēkšņi. Jāpieiet pie ceļa, jāpaskatās pa kreisi, pa labi un atkal pa kreisi. Un tikai tad, kad automašīnu nav vai arī autovadītājs ir pamanījis gājēju un ir apstājies, drīkst iet pāri; 
  • nerunāt un neiet līdzi svešiniekam, pat ja viņš šķiet draudzīgs. Bērns drīkst skaļi saukt palīgā, ja svešinieks neliekas mierā un kļūst uzstājīgs vai pat seko; 
  • ja bērns ir apmaldījies, visdrošāk palīdzību lūgt pārdevējai veikalā vai sievietēm ar bērniem; 
  • ja bērns dodas uz skolu kopā ar draugiem, jāatgādina, ka dauzīšanās un pārdrošība uz ceļa nav pieļaujama.

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login