Rimi

Klāvs Smildziņš

4 iemesli, kāpēc veco apģērbu neizmest, bet atdot mazajam brālim vai māsai

“Ikvienam pieaugušajam un arī bērnam jāzina: atkritumos izmestās drēbes pasaulē šobrīd veido milzu atkritumu grēdas. Diemžēl tikai mazu daļu apģērba šobrīd var pārstrādāt,” stāsta Rimi Bērniem bērnu lietu eksperts Klāvs Smildziņš.



“Man skapī ir maz drēbju. Tas ir gan tāpēc, ka skolā man ir skolas forma un ikdienā daudz drēbju man nevajag, gan tāpēc, ka ģimenē apģērbu izvēlamies pēc principa – labāk kvalitatīvāks un mazāk, nevis otrādi,” pieredzē dalās Klāvs, atklājot, ka viņa ģimenē vides jautājumi ir diezgan biežs sarunu temats – tostarp par to, cik patiesībā vidi apdraudošs ir paradums pirkt arvien jaunas drēbes. 

1. Ražošana piesārņo vidi un patērē resursus
“Biežāk esmu dzirdējis, ka pārtikas ražošana patērē ļoti daudz resursu un piesārņo vidi. Taču tas attiecas arī uz apģērba ražošanu – arī šis process ir atbildīgs par CO2 emisiju!” skaidro Klāvs Smildziņš. “Jo lielāks pieprasījums pēc apģērba, jo vairāk tas tiek ražots, jo vairāk CO2 nonāk dabā.” (1)

Ir arī tādi apģērba audumi, kuros ir plastmasa


2. Tikai mazu daļu apģērbu var pārstrādāt 
“Iespaidīgs, manuprāt, ir šis rādītājs – laika posmā no 2000. gada līdz šim brīdim viena vidējā iedzīvotāja skapja saturs ir pieaudzis par 60%! (2),” uzsver Klāvs Smildziņš. “Vides eksperte Elīna Kolāte teic, ka to nopietni veicinājušas apģērba zemās cenas un iespēja iepirkties interneta veikalos – neizejot no mājas.” 
Tas, kas jāņem vērā: diemžēl tikai 13% apģērba tiek pārstrādāts un izmantots otrreizēji. Vēl trakāk – no visa vecā apģērba tikai 1% kļūst par jaunu apģērba gabalu! “Tātad ir vērts apdomāt – vai tev tiešām vajag šo skaisto, jaunās rudens sezonas krekliņu?” retoriski jautā jaunais eksperts. 

Manuprāt, tas ir labi, ka šobrīd jauniešiem tiek ražotas unisekss drēbes – mana māsa regulāri valkā to, kas man vairs neder


3. Arī apģērbs rada mikroplastmasu
“Sarunā ar vides eksperti Elīnu Kolāti uzzināju, ka ir arī tādi apģērba audumi, kuros ir plastmasa! Un no tiem ik dienas birst mikroplastmasas daļiņas,” stāsta Klāvs un paskaidro, ka mikroplastmasa ir vārds, ko noteikti pamanīs ikviens, kas sāks interesēties par vidi. Kāpēc? Jo mikroplastmasa ir tik sīka, ka mēs to apēdam un to apēd arī cita dzīvā radība. Mikroplastmasa nonāk dzeramajā ūdenī, un, šo visu zinot, ir skaidrs, ka tā var nonākt jebkurā pārtikas produktā. Šobrīd gan neesot tik daudz pētījumu, kas varētu apgalvot, vai un kā mikroplastmasa var ietekmēt cilvēka veselību. (3)

4. Ir tik forši māsas redzēt savās drēbēs! “Manuprāt, tas ir labi, ka šobrīd jauniešiem tiek ražotas unisekss drēbes – mana māsa regulāri valkā to, kas man vairs neder. Tiesa, reizēm viņa manas drēbes pa kluso izzog no mana skapja, un tomēr labi, ka drēbes man nav jāizmet,” pieredzē dalās Klāvs. Tās drēbes, kas māsu neinteresē un pašam vairs nepatīk vai īsti labi neder, Klāvs nogādā uz laukiem, kur tās kļūst par viņa lauku drēbēm. 

Kur likt drēbes, ja nav mazāku brāļu un māsu?
“Mūsu ģimene daļu apģērba atdod citiem radiem vai draugiem, vai arī labdarībai – veikalā “Otrā elpa”,” stāsta Rimi Bērniem eksperts. 

Apavu nodošana pārstrādei diemžēl Latvijā ir problēma. "Vides eksperte Elīna Kolāte man pastāstīja, ka līdz šim nav manījusi, kur var nodot lietotus apavus. Viņa minēja: galvenā problēma varētu būt tā, ka parasti apavos ir dažādu materiālu sajaukums, un šos materiālus vienu no otra ir grūti atdalīt," stāsta Klāvs Smildziņš.

Apģērbu konteineri ir izvietoti pie sešiem “Rimi” veikaliem


Apģērbu vari:
Nodot labdarībai. Meklē sev tuvāko vietu, kur tiek pieņemts apģērbs labdarībai. Vien atceries – labdarībai der tāds, kas joprojām izskatās labi, nav pārāk novalkāts vai saplēsts. Rīgā (viens arī Liepājā) ir vairāki “Otrās elpas” un “Tuvu” veikali, apģērbu var nodot arī tādās organizācijās kā Latvijas Sarkanais Krusts.

Nodot otrreizējai pārstrādei. Šobrīd vairākos apģērbu veikalos ir iespēja nodot savas vecās drēbes, pretī saņemot 10% atlaidi jauna apģērba iegādei (piemēram, H&M veikalos). Ņem vērā, ka Covid-19 dēļ var būt kādi ierobežojumi tekstila izstrādājumu nodošanā. Tāpat apģērbu konteineri ir izvietoti pie sešiem “Rimi” veikaliem. Kur apģērbu nodot otrreizējai pārstrādei savā pilsētā, meklē www.zalais.lv.

Pārdot vai mainīt. Arī tā var darīt! Piemēram, vietnē “Facebook” ir izveidotas grupas, kur lietas var gan atdot, gan iemainīt, gan arī pārdot. Lielākajām Latvijas pilsētām ir izveidotas savas grupas, tāpēc apmaiņas un atdošanas process ir īpaši ērts. Piemēram, šāda grupa ir izveidota rīdziniekiem “Atdodu/mainu Rīgā”. Tāpat var rīkot tematiskās ballītes mājās, kur viesi aicināti uz mainīšanos ar drēbēm un citām lietām. 

Izmantotie avoti:
1) https://www.worldbank.org/en/news/feature/2019/09/23/costo-moda-medio-ambiente
2) https://www.ellenmacarthurfoundation.org/our-work/activities/make-fashion-circular/report
3) https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/326499/9789241516198-eng.pdf?ua=1

1. oktobris, 2020

Pievienot komentārus

Reģistrēties
Rimi login